Pēc pirmās uzvaras, kas tika izcīnīta pirms 17 stundām, Latviju gaidīja Vācija, kas bija atpūtusies 4 stundas vairāk. Sīkums? Iespējams, tomēr lielajā sportā arī tādas nianses reizēm var spēlēt noteicošu lomu. Vācija pret mums spēlēja kā īsti monstri, „melnie bruņinieki”, kā „Rammstein” un „Kraftverk” sakausējums vienā dzelzs dūrē. Organizēti, disciplinēti, enerģiski, superaktīvi. Vācu jaunie talanti ir ar ne mazākām ambīcijām kā mūsējie, un nebija nekāda iemesla domāt, ka uzvarot spēcīgo Somiju, pārējie nāks piedevās uz kārā zoba. Nu neizdevās! Lai arī priecēja mūsu pirmie vārti, kas kā varena gaļasmašīna samala pretinieku aizsardzību, bet otrie vispār bija īsta lielkonfekte „Ķēniņš/Miķelītis”, tomēr daža neveiksme, vai pārlieka strīpaino piekasība (Nolans tās nosauca par tiesnešu kļūdām!) mums laupīja pēdējās izredzes. Cīnījāmies līdz pēdējām sekundēm, un tas priecē!
Ja gribam būt neitrāli un objektīvi, jāsaka, ka Vācija nopelnīja uzvaru ar savu klasi, apmēram tāpat kā mēs pieveicām Somiju. Varēja paveikties un varēja viss pavērsties citādāk, bet ... nevajadzētu katrā spēlē gaidīt laimes mātes labvēlību.
Tagad pēc divu dienu atpūtas mēs krustosim nūjas ar kazahiem (tur gan vairāk ir krievu, kā arī dažs kanādietis...). Kazahi tur ļaunu prātu uz mums, jo ir sev iestāstījuši, ka mēs nodarījām viņiem gauži pērnajās cīņās „Arēnā” par ceļazīmi uz Sočiem, un faktiski mēs esam viņu pēdējā cerība aizķerties vairāk kā uz vienu gadu augstākajā hokeja sabiedrībā. Nebūs viegli. Esam jau pieraduši, ka mēdzam teicami noskaņoties pret čempioniem, bet pret ierindniekiem parasti mocāmies ... Un ja zinām, ka franči apspēlēja kanādiešus, un pēc tam pazaudēja itāļiem, tad šis „Maija trakums” ir galīgi sagriezies šķērsām, kur labāk atturēties no prognozēm.
A kurš teica, ka mūs sagaida vieglas dienas? Tas ir tikai sākums!
Tiekamies otrdien, 13. maijā ...
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru