PČ komentārs hokejā - atvadas...

Atvadas ...

Latvija - Šveice 2:3
Spēle ar Šveici Latvijai bija pēdējā šāgada pasaules čempionātā Minskā. Kā jau to pēc vakardienas varēja sagaidīt. Šveice pēc neveiksmīgā turnīra sākuma iespēlējās un uz beigām jau sāka atgādināt pagājušā gada sudraba komandu. Mēs atkal izgājām uz spēli „nepamodušies”, mēģinājām ieiet spēlē pamazām, bet saņēmām pretī 0:3. Raksturu parādījām, cīnījāmies, divus vārtus atguvām, bet emocijas un spēks bija iztērēts vakar un citās dienās.
PALDIES puišiem, kuri piekrita pārstāvēt Latviju šogad, nebija noguruši no sezonas vai neizvēlējās dziedēt traumas, kuri visi kā viens atdeva spēkus un parādīja, ka Latvija ir nopietns spēks. Mēs uzvarējām Somiju, uzvarējām ASV, kas tagad iet tālāk cīņās par medaļām. Belarusus arī gandrīz, ja vien...
PALDIES Amerikas indiānim Tedam Nolanam, kas trīs gadu laikā izveidoja jaunu, kārtīgu komandu, par ko nav jākaunas, iemācīja mūsu puišiem darba ētiku un uzvaru receptes. „Strādā, nepadodies, Tev izdosies!” Teds ieraudzīja un izveda lielajā hokejā jaunos talantus, uzticējās, iedrošināja, un viņiem izdevās. Teds pirms laika nenorakstīja mūsu veterānus, mācēja iedvesmot, un arī viņi atguva mirdzošas acis un uzvaru garšu, cīņās par mūsu karogu. Teds izraudzījās un audzināja arī jaunus trenerus, par kuriem, mēs visi ceram, mēs vēl dzirdēsim un priecāsimies arī turpmāk.
PALDIES Tev Ted!
„Tu būsi tik liels, cik liela Tava griba!” To nav teicis Teds, tas ir mūsu Rainis.
 Mācīsimies un iedvesmosimies no dižiem cilvēkiem!

Teds Nolans

ir ‏@irLV  15h

Nolans ar asarām acīs atvadās no Latvijas hokeja izlases - bija gods kopā strādāt:http://bit.ly/1jqivIr 

Nakts Vērotājs ‏@NaktsVerotajs  May 20

Thanks @TedCoachNolan for teaching new thinking/philosophy for our Latvian hockey team! THANK YOU!!!!!

 Retweeted by Nakts Vērotājs

Zemgus Girgensons ‏@zemgus94  May 20

Lepns par katru spēlētāju komandā #Latvija Paldies faniem par atbalstu čempionãtā! http://instagram.com/p/oOs22yo1V7/ 

NK ‏@NeilaKrave  May 20

Kas mūs nenogalina - padara mūs stiprākus.... šoreiz tas par hokeju. Paldies, puiši!!!

PČ Latvija pret mājiniekiem ... Brrr!

Sabojātā Kaspara dzimene ...

Tiesneši vēl arvien ir pret mazākajiem, pret Latviju! Mūs apzaga, rupji un nekaunīgi! Mums tas sen vairs nav pārsteigums, bet pierast nevaram, ir tik sāpīgi ...
Spēļē mūs iedzina mīnusos 33 sekundes, kad divi meistarīgi brīži izvirzīja stabilā vadībā belarusus. Kādus tur belarusus, drīzāk kanādiešus un krievus, kas pārdevušies vieglas maizes meklējumos (Kevins, Džefs un Glens, kā arī krievi, kur no mūsu pozīcijām pat grūti saprast, kurš balts, kurš rižs). Smagi cīnoties, pamazām mēs pārņēmām iniciatīvu un pretinieki domāja tikai par ripas atmešanu. Lielisks Artūra kuvaldas trieciens, ceturtais sestajā spēlē, bet jāgūst vēl vismaz vieni vārti. Pēdējā minūtē Kaspars, kuram šodien ir 26.dzimšanas diena, arī gūst tik svarīgos vārtus, bet tad savu vārdu saka čehu tiesnesis Jerobeks, kas vārtu guvumu neatzīst, ievelkot belarusus 1/4 finālā. Eh, gribējās sasist televizoru ... tāpēc var saprast, kādu pacietību vajag sportistiem, lai uz vietas nenoskaidrotu taisnību saviem spēkiem "po mužski".
Cerēsim, ka mūsu "puiki" būs tik nikni, ka rīt, pēc 17 stundām sasitīs šveiciešus, kas atpūtušies divas dienas. Kas cits atliek, mūsējie nepadodas!
Bet tiesnešu līmenis šajā čempionātā ir viszemākā līmeņa forever. Un kādam par to ir jāsamaksā. Un no pārdoto biļetīšu viedokļa protams, ka visiem izdevīgāk, ka mājinieki turpina spēlēt un piepildīt arēnu. Un galu galā esam aizbraukuši uz "batjkas" karalisti.

Sabojāta dzimene, sabojāts naktsmiers un nervi ...

Gara, gara diena ... PČ hokejā: LV - RUS

Ilgais ceļš kāpās ...

Kā dzied Renārs Kaupers: Šī bija gara, gara diena ... Spēle ar Krieviju notika dienasvidū, un garastāvoklis vismaz līdz vakaram sabojāts. Skaidrs, ka neko lieli optimisti mēs uz uzvaru pret krieviem nebijām, un mums šoreiz bija taisnība. Krievi darīja, ko gribēja, nedarīja, ko negribēja, un pēc 1:4 otrā spēles puse vieniem pagāja slidojot uz vienas slidas, otriem bija cīņa par pilnīgu nekrišanu kaunā un skatīšanos uz pulksteni, ko viņš tik lēnām velkas...
Sliktā ziņa ir tā, ka būs kādu laiku jāiztiek bez Zemgus (dūriens bija labs, bet laikam nav pareizais tonis viņu atbalstīt, jo komanda palika mazākumā uz 5 minūtēm, iztērēja daudz spēka un emociju, un pēc tā nez vai kāds vēl ticēja uz panākumu, ieskaitot pašus hokejistus. Atliek cerēt, ka ekspertu komisija saskatīs, ka tas nebija tīšām darīts, un ka krievs izmantoja iespēju arī mazliet pietēlot ...).

Labās ziņas ir vairākas:
1) debitēja 18-gadīgais Jānis (Jaks), spēles garšu atguva Rodža, atpūtās Artūrs un Edgars;
2) krievi rāda patiešām iespaidīgu spēli un ir galvenie pretendenti uz zeltu;
3) rezultatīvākais krievu komandā ir Rīgā dzimušais Viktors;
4) krievu komandu izveidojuši un komandē mūsu treneri Oļegs un Harijs.


Lai tiktu labāko komandu pulkā, kas turpinās cīņu par medaļām, svarīgākās spēles mums vēl priekšā: 19.maija vakarā ar mājiniekiem „belarusiem” un pēc 17 stundām ar šveiciešiem, kurus mēs uzvarējām Sočos. Viena uzvara būs lieliski, bet divas mūs pacels augstāk par 4.vietu grupā, kas ļautu saņemt pretī izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā nevis krievus, bet, piemēram, jeņķus, somus vai baltkrievus. Un ja sapņojam, tad līdz galam: turpināsim ar daudz veiksmīgāku spēli pret krieviem, un revanšs mūs noteikti ierindos Putina/Medvedjeva lielāko ienaidnieku rindās, bet Znaroka galva ripos prom uz Latviju vai Vāciju.

Par lielu Latviju!

Spēlē arī Latvija parādīja, kā mākam iemest! Miks Indrašis, Nr.70.

11 vārtu trilleris hokejā: LV - ASV

Lielais Teātris Minskā ...

Mazajiem cinīšiem cīniņi ar hokeja lielvalstīm ir īpašas. Nav svarīgi, vai punkti ir vajadzīgi, un kas mums par to būs. Svarīgāk ir parādīt savu attieksmi un cieņu. Cieņu pret sportu, pret pretiniekiem, pret faniem. Cieņa un gods tiek valstij. Latvijas himna jau atkal skan arēnā un TV ekrānos. Kas var būt garšīgāks par to!

Amerikāņi ir hokeja lielmeistari un viņu spēlētais hokejs ir godīgs, atklāts un pārliecināts, sak: mēs jums ļausim spēlēt un mēģināt gūt vārtus, vienalga, mēs būsim labāki un uzvarēsim, kā gan citādi, mēs taču esam USA. Mēs esam NHL spēlētāji. Lai arī liela daļa jaunie, bet tādi, kam viss vēl priekšā, kas dzīvo hokejā, kas nav noguruši no garās sezonas, grib sevi pierādīt, kas jau ir labākie cīnītāji savās NHL komandās, un izcīnīt stabilu vietu nacionālajā izlasē.

Šāds hokejs latviešiem patīk, jo mēs esam fiziski spēcīgi skrējēji, nebaudāmies sagaidīt pretinieku ar spēka paņēmienu, arī mums ir tehniski spēlētāji ar veiklām rokām un kājām. Šādas spēles ir skatāmas, te nebakstās un neatmetās, lai neļautu spēlēt pretiniekam, te nav jādreb par vienu kļūdu, pēc kuras cieš komanda, un tevi var nosēdināt uz rezervistu soliņa tālākā gala (Rodrigo gadījums, kas vairāk uzskatāma par nelaimīgu sagadīšanos, nevis kļūdu).

Rezultātā ceturtdienas pēcpusdiena mums dāvāja neaizmirstamu spēli un uzvaru, varētu pat teikt, ka tas bija augstākais sporta priekšnesums ar nepārtrauktu intrigu un negaidītiem pavērsieniem. Īsts Lielais Teātris! Un kas par vārtu guvumiem! Vairāk to bija mūsu „Laimas” papīrīšos, mūsējie!

Nebrīnītos, ja „Laima” vai „Uzvara” izlaistu jaunu asorti izlasi, konfektes ar nosaukumiem „Ginčas dullais”, „Miķelīša perfektais”, „Sašas izturētais”, „Kaspara slaloms”, „Zemgus kritienā” un „Herbja 1:1”!

Rezultāts? Protams, uzvara 6:5 Latvijai par labu! Stabils gājiens uz jaunām virsotnēm, pretī plei-jofam.

Nākošā spēle ar iespaidīgu spēli rādošo Krieviju. Atkal viens varenais, kas noteikti ne par ko citu nedomā, kā tikai par Latvijas sagraušanu. Būsim netipiski ķecerīgi, un izteiksim minējumu, ka šī spēle mums nav izšķiroša, un uzvara dotu „tikai” morālu gandarījumu un prieku. Daudz svarīgāk mums būtu sakaut krievus tieši izslēgšanas spēlēs, ja domājam par patiešām lielām lietām. 

Bet labāk nezīlēsim, un vienkārši baudīsim skaistu spēli. Mēs esam to pelnījuši!

Nervozais vakara trilleris - 13. maija hokejs ...

Kas laimīgi atnāk, tas viegli pazūd! Arī tāds varētu būt latviešu tautas sakāmvārds ar hokeja garšu. Spēle ar dīvaino komandu, kas saucas Borata slavinātās valsts vārdā, un kurā vietu sev atradis viens iezemietis, viens kanādietis un visi pārējie krievi, kas spēlē tur tāpēc, ka netiek spēcīgākās komandās. Visu spēles laiku nepamet dežavū sajūta, ka uzvarētājs zināms jau pirms spēles, bet diemžēl laikam to zina arī mūsu hokejisti, tāpēc skaistas epizodes mijas ar nepārliecinošiem brīžiem, kad, izrādās, arī pretinieki prot spēlēt, un lielāko daļu laika to dara atzīstami, pat labāk par mūsējiem. Tā vien liekas, ka pirmās spēles uzvara pār somiem atstājusi neizdzēšamas atmiņas un vairāk traucē nekā palīdz.

Visvairāk prieks par mūsu darbarūķi Juri (Štāls, Nr.3), kas beidzot, kādā 7.pasaules čempionātā guva savus pirmos vārtus un bija viens no šīs spēles varoņiem. Visi cīnījās un nopelnīja uzvaru un „Dievs, svētī Latviju!” (to dziedāja visa zāle – protams mūsējie, un lieliski varēja sadzirdēt mūsu himnas skaistos vārdus), tomēr vislielākos plusus treneru un skautu blociņos šoreiz nopelnīja Artūrs (Kulda, Nr.32), Miks (Indrašis, Nr.70) un Miķelis (Rēdlihs, Nr.24). Nepaveicās Edgaram (Masaļskis, Nr.31), kas aizvadīja teicamu spēli un pietiekami daudz glāba no vārtu zaudēšanas, tomēr haotiskā aizsardzība 1. un 2.perioda pēdējā minūtē krietni pabojāja vārtsarga statistiku. Nekas, ne jau statistikas procenti ir izšķiroši, galvenais, ka Edgaram divas spēles un visās uzvaras!

Šobrīd jau pēc trim spēlēm esam nodrošinājuši palikšanu starp stiprākajām komandām (oficiāli nē, bet nevajag būt tik lielam pesimistam un sazvērestību plānotājam, lai rēķinātu nereālus scenārijus mums par sliktu): nekas tāds vēl nekad nav bijis! Nu skaidrs, izlašu rangs nemelo – esam pasaulē 8.spēcīgākā komanda!

Jāizmanto tas, ka pamatuzdevums izpildīts, un neviens, pat Lipmans vairs neko nevar un nedrīkst pārmest, un bez liekas nervozēšanas doties pārējās cīņās un pacīnīties par iekļūšanu šā čempionāta astoņniekā! Grupā vēl atlikušas četras spēles un kalendārs ir stipri labvēlīgs! Tagad jāspēlē ik pēc dienas (atpūta/spēle/atpūta/spēle/atpūta/spēle), kas komandām, kas vairāk paļaujas uz cīņassparu katrā epizodē, un mazāk uz meistarību, ir ļoti svētīgi, lai dziedētu rētas un atjaunotu spēkus. Vienīgi pēdējā spēle ar Šveici ir nelāgi ielikta, tikai 17 stundas pēc spēles ar mājiniekiem baltkrieviem, kas arī skatās uz astoņnieku. Bet nu lai tik tālā nākotnē zīlētu... mums nav lemts... un nevajag. Kā uzsver treneris un ikviens mūsu hokejists: mēs spēles nešķirojam un domājam tikai par nākošo cīņu kā izšķirošo!

Tā turpināt tālāk!

Juris Štāls Nr.3

Deja, sports, gandarījums ...

Arī deja ir sports ...

Mani sauc Oto Miezis. Man ir 9 gadi. Es mācos Ulbrokas vidusskolas 3.a klasē.

Tad, kad man bija 3 gadi, es sāku dejot tautas deju ansamblī „Dzintariņš”. Esmu iemācījies daudz jaunus deju soļus, turēt taisnu muguru, būt izturīgs, pacietīgs un patstāvīgs.  Dejojot ir jābūt labai atmiņai, jo jāatceras deju soļi un dejas gaita. Man nedēļā ir trīs reizes mēģinājumi. Dažreiz ir arī sestdienās un svētdienās, kad tuvojas  koncerti. Mēģinājumos  es kārtīgi izkustos. Tas ir tāpat kā būt sporta stundā vai treniņā. Tas nav viegli.  Man „Dzintariņā” ir daudz draugu.  Mani brāļi Gvido ( 2.b) un Everts (apmeklē bērnudārzu) arī dejo „Dzintariņā”, un  mana mamma un tētis arī ir dejotāji.

Dejošanu man māca skolotājas Olga Freiberga, Gunta Rudene un Sanita Misika.

Ar deju kolektīvu „Dzintariņš” esmu bijis Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, Indijā. Šogad mūsu deju kolektīvam bija apaļa jubileja – 60 gadi. Bija liels koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Es ar brāļiem arī piedalījos šajā koncertā. Man bija tā iespēja dejot vairākas solo dejas uz lielās Operas skatuves kopā ar lielajiem un mazajiem „Dzintariņa” dejotājiem. Tas bija ļoti aizraujoši un atbildīgi. Koncerts bija ļoti skaists. Daži bērni no manas klases kopā ar ģimenēm un klases audzinātāju Ivetu Ozolu arī bija uz šo koncertu.

Skolotāja Ivetas komentārs - no bērnu teiktā koncerta laikā: „ Tas taču ir mūsu Oto! Skaties, skaties - pašā Operas skatuves vidū! Viņš dejo solo! Kā viņam nav bail? Viņš ir malacis!”

No skolotājas domām: „ Tas bija tāds baudījums dvēselei! Un ieraudzīt Otiņu uz lielās Operas skatuves tik atbildīgās deju lomās, - bija liels pārsteigums, lepnums, prieks un gandarījums! Paldies vecākiem par ieguldīto laiku, mīlestību un darbu! Tas ir tā vērts!”

      Vai man patīk dejot?

-       Jā, man patīk dejot!

Mums skolā ir ļoti labs deju kolektīvs "Pastalnieki". Vai Tu apmeklētu to, ja varētu apvienot ar treniņiem "Dzintariņā"?

- Domāju, ka jā!

     Vai tu ieteiktu dejot citiem?

-       Noteikti, jo var uzlabot sev stāju un, īpaši, zēni pratīs ballēs izdancināt meitenes.Deju kolektīvā ir jautri un notiek dažādi pasākumi.

Vai tev nebija bail dejot vienam uz lielās operas skatuves?

- Pirmo reizi bija, bet tagad vairs nē.

Kuram no "Dzintariņa " dejotājiem tu vēlētos līdzināties?

- Mārim. Viņš dejo vislielākajā grupā, "Dancī".

Tuvojas vasaras brīvlaiks. Ko Tu vēlētu visiem bērniem?

- Labi pabeigt skolu, palīdzēt vecākiem, paspēt atpūsties un izspēlēties!

Druvis Ozols ‏@do42195  Mar 18

Dzintariņš 60 Operā pic.twitter.com/DUgGOubY0D

Iveta Ozola ‏@Iozola  Mar 19

@do42195 paldies par foto.Lepnums par savu Otiņu!Solists uz goda!Ar aizturētu elpu bija jāseko dejas solim!Koncerts awesome!Bauda visam vakaram!:)

Ja vēlies izbaudīt TDA "Dzintariņš" 60 gadu koncerta gaisotni, vari izmantot šo saiti:

http://www.ltv.lv/lv/raksts/22.03.2014-dzintarinjam-60.-tda-dzintarinjsh-60-gadu-jubilejas-koncerts.id26480/

Ieskats foto galerijā:

Smaidīgais OTO ...

Oto brālis Gvido / 2.b

Uz lielās operas skatuves - viens no solo numuriem / no mūzikla "Mūzikas skaņas"...

TDA "Dzintariņš" 60 gadu koncerts Latvijas Nacionālajā operā

Otrā spēle: Latvija – Vācija ...

Otrā spēle: Latvija – Vācija...

Pēc pirmās uzvaras, kas tika izcīnīta pirms 17 stundām, Latviju gaidīja Vācija, kas bija atpūtusies 4 stundas vairāk. Sīkums? Iespējams, tomēr lielajā sportā arī tādas nianses reizēm var spēlēt noteicošu lomu. Vācija pret mums spēlēja kā īsti monstri, „melnie bruņinieki”, kā „Rammstein” un „Kraftverk” sakausējums vienā dzelzs dūrē. Organizēti, disciplinēti, enerģiski, superaktīvi. Vācu jaunie talanti ir ar ne mazākām ambīcijām kā mūsējie, un nebija nekāda iemesla domāt, ka uzvarot spēcīgo Somiju, pārējie nāks piedevās uz kārā zoba. Nu neizdevās! Lai arī priecēja mūsu pirmie vārti, kas kā varena gaļasmašīna samala pretinieku aizsardzību, bet otrie vispār bija īsta lielkonfekte „Ķēniņš/Miķelītis”, tomēr daža neveiksme, vai pārlieka strīpaino piekasība (Nolans tās nosauca par tiesnešu kļūdām!) mums laupīja pēdējās izredzes. Cīnījāmies līdz pēdējām sekundēm, un tas priecē!
Ja gribam būt neitrāli un objektīvi, jāsaka, ka Vācija nopelnīja uzvaru ar savu klasi, apmēram tāpat kā mēs pieveicām Somiju. Varēja paveikties un varēja viss pavērsties citādāk, bet ... nevajadzētu katrā spēlē gaidīt laimes mātes labvēlību.
Tagad pēc divu dienu atpūtas mēs krustosim nūjas ar kazahiem (tur gan vairāk ir krievu, kā arī dažs kanādietis...). Kazahi tur ļaunu prātu uz mums, jo ir sev iestāstījuši, ka mēs nodarījām viņiem gauži pērnajās cīņās „Arēnā” par ceļazīmi uz Sočiem, un faktiski mēs esam viņu pēdējā cerība aizķerties vairāk kā uz vienu gadu augstākajā hokeja sabiedrībā. Nebūs viegli. Esam jau pieraduši, ka mēdzam teicami noskaņoties pret čempioniem, bet pret ierindniekiem parasti mocāmies ... Un ja zinām, ka franči apspēlēja kanādiešus, un pēc tam pazaudēja itāļiem, tad šis „Maija trakums” ir galīgi sagriezies šķērsām, kur labāk atturēties no prognozēm.

A kurš teica, ka mūs sagaida vieglas dienas? Tas ir tikai sākums!
Tiekamies otrdien, 13. maijā ...

Karstais komentārs... Juhuu! Latvija -Somija, uzvara ...

Karstais komentārs pēc Latvija – Somija spēles...

Lielisks sākums! Latvijai vēl nevienu PČ nebija izdevies sākt ar uzvaru. Beidzot tas ir izdevies! Pie tam spēlē pret titulēto SUOMI (PČ 2011.g. čempioni, 2012. un 2013.g. ceturtie, Sočos OS bronza) mēs patiešām bijām labāki! Somiem visaugstākajā līmenī bija tikai pirmā maiņa un vārtsargs Rinne (sagaidu, ka somiem šogad viegli neklāsies arī ar citiem pretiniekiem), kamēr mums visi bija gatavi gan cīnīties, gan uzbrukt, gan bloķēt metienus, un ja vajag, arī izkauties. Jūtama Girgensona NHL klase – meistarība, pieredze un nekaunība (savos 20 gados!), Daugaviņa Šveicē atgūtā pārliecība un māka gūt vārtus. Milzīgs prieks par jaunajiem, kas kļuvuši par stabilu vērtību gan mūsu izlasē, gan biedu pretiniekiem. Mums ir kārtīgi aizsargi Soča un Kulda, kas māk iemest no distances, kā arī īstajā brīdī gulties ripas ceļā un neļaut pretiniekiem vaļu.

Īpašs prieks par mūsu sesto spēlētāju – fanu pulkiem, kas piepildīja Minskas arēnu un krāsaini un atraktīvi izbaudīja spēli, šķiet, ka bija vairāk par 6000 ?!? Šajā čempionātā mūsu fani atkal būs visas pasaules TV uzmanības centrā! Un milzīga bauda un sajūsma par „Dievs svētī Latviju!”, ko pēc uzvaras dziedāja gan visi skatītāji, gan arī spēlētāji! Nolana uzvaru recepte ir: jāstrādā ar atbildības sajūtu un pacietīgi, tad arī panākumi neizpaliks. It kā vienkārši, bet redziet – tas strādā! Nesauksim pirms laika OPS, bet Lipmanam būs stipri jāpadomā, kā pēc uzvarām un galvenais – spēles, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu, neatlaist treneri no amata!

Tagad nākošais solis: tikai pēc 17 stundu pauzes spēle ar Vāciju - 11. maijā! Jāuzvar?! Tāpat domā arī viņi... 

Galvenais: nepazaudēt savu spēli un attieksmi, tad viss notiks! Noteikti būsim pie TV ekrāniem!

Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis šajā mačā atvairīja 19 no 21 pretinieku metiena, bet latvieši meta pa vārtiem 26 reizes.
Latvijas izlases sastāvs spēlei pret Somiju
Edgars Masaļskis (Kristers Gudļevskis);
Artūrs Kulda (A) - Guntis Galviņš; Kaspars Daugaviņš (A) - Miķelis Rēdlihs - Ronalds Ķēniņš;
Kristaps Sotnieks - Georgijs Pujacs; Zemgus Girgensons - Roberts Lipsbergs - Miks Indrašis;
Rodrigo Laviņš - Jēkabs Rēdlihs; Aleksandrs Ņiživijs - Herberts Vasiļjevs (C) - Mārtiņš Cipulis;
Māris Jass - Jānis Jaks; Juris Štāls - Andris Džeriņš - Gints Meija

Kārtējais hokeja pavasaris, Maija trakums, ledus drudzis...

Kārtējais hokeja pavasaris, Maija trakums, ledus drudzis... Tas protams, ir pasaules čempionāts hokejā, kur katru pavasari sezonas noslēgumā tiekas 16 hokeja lielvalstis. Arī Latvijas izlase. Šogad kaimiņvalstī Minskā, pie baltkrievu hokeja fanāta Nr.1 Lukašenko.

Mūsu komanda ir īpaša ar to, ka pēc izcilās ‘” sausās” debijas spēles „Arēnā” pret Krieviju mūsu Ulbrokas puisis Ivars Punenovs ar 33.numuru gaida savu iespēju arī oficiālā čempionāta spēlē. Ja godīgi, mums viņu būs izdevība redzēt vārtos tikai tad, ja kas nelāgs atgadīsies K.Gudļevskim vai E.Masaļskim, tāpēc cerēt uz Ivaru nav patriotiski...

Minskas čempionāts, visticamāk, būs atvadas no lielā hokeja mūsu Rodžam Laviņam, Sašam Niživijam, Herbertam Vasiļjevam. Viņu pieredze noderēs, un jauniem tā ir reāla mācību stunda. Jaunie bez Ivara ir vēl arī mūsējie Jaks un Lipsbergs, kas tik augstā līmenī 18-19 gados izcīnījuši iespēju uzsākt savu karjeru. Izcīnījuši ar neatlaidīgiem treniņiem, nepiekāpību spēlēs, prasmi uztvert un izpildīt mūsu indiāņa Teda padomus, galu galā arī ar talantu un meistarību, jo par skaistām acīm nevienam izlases kreklu nedod, un komandā ir tikai 23 vietas.

Pēc veiksmīgā Soču olimpiskā turnīra, kad mūsējos ieraudzīja un sāka sabīties visa varenā Kanāda, kā arī „pietesām” Šveici, pagājušā gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci, Minska ekspertu acīs vairāk ir kā „atraugas pēc dzīrēm”. Pēcolimpiskais turnīrs parasti ir raksturīgs ar „novājinātiem” sastāviem, eksperimentiem, pārsteigumiem, kad „lielie” paņem atslodzi, bet „mazie” droši soļo uz priekšu, un gadās, ka pēkšņi kāda komanda negaidīti citiem „izšauj un trāpa”! Varam pasapņot – kāpēc lai tie nebūtu sarkanbaltsarkanie mūsējie? Lielie un mazie – sekosim pie TV ekrāniem, atbalstīsim, cerēsim uz uzvarām un Latvijas vārda nešanu pasaulē. Bet jaunie hokejisti – mācīsimies un sāksim savu ceļu uz Latvijas izlasi! Nekas nav neiespējams! Skatieties uz mūsu Ivaru, uz Kristeru, kas jau ticis NHL – viss ir iespējams, ja patiešām zinām ko gribam, un ja izvēlamies iet uzvaru ceļu!

ES NEKAD NEESMU TEICIS – NEVARU! JA AR KĀDU DARBU IR VĒRTS NODARBOTIES, TAS JĀDARA LABI!

ES NEESMU NO TIEM, KAS ĻAUS, LAI CITI PĀR TEVI SVIN UZVARU!

KAS NEVĒLAS CĪNĪTIES, TAM NAV TIESĪBU UZ UZVARU! UZVARĀ DZĪVES JĒGA!

 Latvijas izlase:

2014. gada APRĪĻA mēneša cilvēks ... Ivars Punnenovs

Intervija ar uvsksporto bloga 

                    aprīļa mēneša cilvēku ...

Ivars Punnenovs

Īss personas apraksts: 

      Ivars ir Ulbrokas vidusskolas absolvents. Savas sportista gaitas Ivars sāka 6 gadu vecumā hokeja klubā „Rīga”. Viņa pirmie treneri bija Ģirts Ūdris un Uldis Reinholds.

Uzreiz par vārtsargu Ivars nekļuva, pirmos divus gadus viņš bija spēlētājs, spēlēja aizsarga pozīcijā. Un tikai pēc tam pievērsās vārtsarga pozīcijai.

      Ivars trenējās un sargāja vārtus savā komandā, kā arī viņu bieži prasīja palīdzēt tā paša kluba citas komandas, un tā viņam laimējās vairāk tikt pie vārtu sargāšanas un mācīšanās to darīt.

    Vēlāk Ivars pārgāja trenēties hokeja klubā „Pērkons” Latvijas Sporta Akadēmijā, pie trenera Agra Freimaņa, bet pats komandas sastāvs palika nemainīgs.

Viss ritēja savu gaitu,  sekoja dažādas nometnes, arī speciāli vārtsargiem.

     Ivars ar komandu 9 gadu vecumā viesojās Šveicē pie Harija Vītoliņa (šobrīd Krievijas hokeja izlases treneris un KHL kluba „Maskavas Dinamo” treneris), spēlējot turnīrā, tad arī pirmo reizi iepazina Šveici.

      Vēlāk, 15 gadu vecumā Ivars kopā ar savas komandas biedru Tomu Andersonu, pārcēlās uz Šveices elitāro nacionālo sporta skolu, kur savulaik strādāja Harijs Vītoliņš, kuram arī ir jāpateicas par abu puišu nokļūšanu Šveices hokeja sistēmā. Ivars ar Tomu mācījās un trenējās hokeja klubā „Pikes” divus gadus, Šveices pilsētā Romanshorn .

Jauniešu vecumam beidzoties, Ivars pārcēlās uz pilsētu Kloteni, kura atrodas ļoti tuvu Cīrihei, un spēlēja hokeja klubā „Kloten Flyers”. Tur nospēlēja vienu sezonu un tika play-off, kur izcīnīja trešo vietu.

     Junioru vecuma pēdējās divas  sezonas  Ivars aizvadīja jau citā klubā. Tas atrodas Šveices pilsētā Rappersvillā, hokeja klubā „Rapperswill-Jona Lakers” .

Un pēdējā U-20 sezonā Ivaram tika piedāvāta vārtsarga vieta arī šajā pašā klubā jau pieaugušo hokeja līgā, NLA. Tad viņš spēlēja jau divās līgās vienlaicīgi, gan NLA, gan Elite Jr.A.

       2013.gada  27.septembrī Latvijas hokejists, vārtsargs Ivars Punnenovs debitēja Šveices NLA spēcīgākajā čempionāta turnīra spēlē pret  "Fribourg.

       Uz šo brīdi Ivaram Punnenovam ir pagarināts līgums ar Šveices Nacionālās hokeja līgas klubu „Rapperswill-Jona Lakers”, kur viņš  spēlē jau vairākus gadus, un viņam netiek piemērots leģionāra statuss.

      2014.gada 15.aprīlī,  Ivars Punnenovs pievienojās valstsvienībai, lai palīdzētu Latvijas izlasei gatavoties maijā Minskā paredzētajam pasaules čempionātam hokejā.

             

       2014.gada 19.aprīlī  vārtsargs Ivars Punnenovs izlases kreklā debitēja ar sauso spēli. Pirmo uzvaru gatavošanās ciklā 2014. gada pasaules čempionātam hokejā izcīnīja Latvijas izlase, savā laukumā ar 1:0 pieveicot Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas valstsvienību. Ivars Punnenovs tika atzīts par labāko spēlētāju Latvijas valstsvienības rindās.

Latvijas hokeja izlases sastāvā spēlējis:

 2010-11        Latvia U17    EYOF

 2011-12        Latvia U18    WJC-18

 2012-13        Latvia U20    WJC-20

 2013-14        Latvia U20    WJC-20 D1A, izcīnīja 2.vietu.

NK @NeilaKrave · Apr 19

Ivaram Punnenovam @IPunnenovs74 izcila debija lielajā izlasē! Mūsējais - Ulbrokas!!!

Iveta Ozola ‏@Iozola  Apr 22

19.apr.UVpag.gada absolv. Ivars Punnenovs(19g.)spīdoši debitējis LV pieaug. izlasē pārbaudes spēlē pret RU 1:0 un :) http://uvsksporto.blogspot.com/ 

Druvis Ozols ‏@do42195  Apr 22

@Iozola Tagad parādās labi letiņu čaļi, tas ir Artūra nopelns un vārtsargu skola. Lai Ivars kļūst par ceturto NHL aiz Artūra,Pētera,Kristera!

Iveta Ozola ‏@Iozola  Apr 25

UV sporta bloga mēneša cilvēki ir...sekojiet bloga ierakstiem!Patīkams pārsteigums visiem!#uvsksporto.blogspot.com pic.twitter.com/62gPDShPyD

Iveta Ozola ‏@Iozola  Apr 25

Paldies šodienas UV sporta bloga intervētājiem un galv. personām:Elīnai un Ivaram par pozitīvo gaisotni un iedvesmu!Lepojamies ar Jums!#UVSK

NK @NeilaKrave · Apr 26

Vārtos šovakar Ivars Punnenovs. Ulbroka, īkšķus!!!

Latvijas izlases Nr. 33

Mans brālis - Ivars ...

Manu brāli sauc Ivars Punnenovs. Viņš ir mans lielais brālis. Viņam ir 19 gadi. Mums kopā ir ļoti labi un jautri.

Agrāk, kad viņš visu laiku dzīvoja Latvijā, mēs ļoti daudz laika pavadījām kopā. Daudz spēlējāmies, kopā palīdzējām vecākiem. Man tas ļoti patika.

Tagad brālis mājās ir ļoti reti. Viņš dzīvo un trenējas hokejā Šveicē. Katru dienu ar viņu sazvanos Skype. Izstāstu kā man ir gājis, kas noticis, un viņš man arī visu pastāsta par savām lietām.

Tajās reizēs, kad brālis atbrauc uz mājām, mūsu ģimenē ir lieli svētki. Mēs visi ģimenē vienmēr esam sailgojušies pēc lielā brāļa un ļoti gaidām viņu. Mamma vienmēr uzcep kūku un pagatavo kaut ko garšīgu.

Brālis man vienmēr atved kādu dāvanu, par ko esmu ļoti priecīgs.

Tad sākas jauka laika pavadīšana. Mēs kopā braucam uz Akvaparku, kino, spēlējam dažādas sporta spēles un vēl daudz ko citu. Mani brālis visur ņem līdzi un man tas ļoti patīk.

Un, ja manam brālim sanāk laiks, viņš tajās reizēs vienmēr nāk arī uz manām spēlēm futbolā, un tad man stāsta, kas bija labi, kas slikti. Tās ir īstas brāļu padarīšanas. Man tas patīk. Tāpat arī man patīk skatīties uz brāli hokeja laukumā, kad viņš ķer ripas. Viņš ir malacis. Es ar viņu lepojos un vēlos būt tāds kā viņš. 

                                                 Man ir pats foršākais brālis pasaulē!

                                                                                  Paldies Jums visiem!

                                                                                                               Ar cieņu,

Patriks P./ 4.c

Vecāki:

Mamma: 

Līga – robežsardze galvenajā pārvaldē Rīgā.

Tētis: 

Arnis – darbojas mājās, uzņēmējs.

Par ko visvairāk pateicies saviem vecākiem?

Paldies par to, ka mīl. Paldies par to, ka palīdzēja finansiāli un emocionāli Šveicē, jo jau pēc 8.klases devos prom ... Tas nebija viegli.

Kuru personību tu apbrīno?

No Latvijas apbrīnoju Sergeju Naumovu. No viņa esmu daudz mācījies un guvis. No ārzemniekiem – gribētu līdzināties zviedru hokejistam, super cilvēkam – Henriham Vanhrlistam.

Būtiskākā lieta, ko dzīve Tev ir iemācījusi?

Priekš manis būtiskākā mācība būtu, ka pirmajā vietā dzīvē ir jāliek mācības, un tikai vēlāk jāpievērš uzmanību sportam un citām lietām, jo ar sportu var nodarboties arī vēlāk. Man ir vēlme iegūt augstāko izglītību Latvijā!

Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?

Labs jautājums! Esmu centīgs, pacietīgs, nepadodos, vēlos būt uzvarētājs.

Labākā atpūta ir nedomāt par hokeju un būt mājās.

Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaud?

Apskaužu tos, kuri nav slinki un spēj darīt vairāk par savām spējām, prot sevi pārvarēt. Pats agrāk biju slinks mācībās, tagad reizēm noslinkoju sportā - izdomāju, ka apskriešu desmit apļus, noskrienu tikai piecus un atlieku uz vēlāku laiku... Talants, kuru apskaužu... rallija braucējus, jo man patīk ātrums. Esmu sēdējis blakus rallija braucējam, un tās sajūtas ir iespaidīgas...

Trīs lietas, ko tu paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

Trīs LIELUS koferus! Pirmajā būtu – ēdiens, konservi ilgākam laikam, otrajā būtu – sērkociņu kastītes, lai varētu iegūt uguni un trešajā paņemtu draudzeni. Jā, bet tad tā vairs nebūtu neapdzīvota sala! Tad paņemtu lietas, kas spētu nodarbināt, piemēram – grāmatas. Būtu laiks lasīšanai.

Suns vai kaķis? Kuru dzīvnieku Tu izvēlētos? Kāpēc?

Es izvēlētos suni, jo kad neviena cita nav, tad viņš vienmēr spēs būt tev blakus. Suns ir cilvēka labākais draugs. Suņi ir uzticīgāki nekā kaķi, un tāpēc es izvēlētos suni.

Kādas īpašības Tu novērtē meitenēs?

Pacietība, ne slinkums, gudra gan dzīvē, gan mācībās un saprotoša. Pārējais ir mazsvarīgs.

Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?

Vecumdienās tā noteikti būs Latvija, mājas. Bet tagad, - tās varētu būt Āzijas valstis, kur jūtams miers, klusums, kā arī Šveice ar savu kalnu burvību...

Ar kuru savu īpašību visvairāk esi neapmierināts?

Slinkums. Ikviens cilvēks tā atbildētu.

Par ko esi gatavs atdot visu savu naudu?

Tiem, kam to vajag vairāk, piemēram, bērniem, kuriem ir grūti dzīves apstākļi vai kāda slimība. Mana nauda varbūt varētu darītu kādu no viņiem laimīgāku, smaidīgāku!

Kad Tu pēdējo reizi raudāji?

Vientulības dēļ, pirms pieciem mēnešiem Šveicē ...

Kas Tevi pēdējā laikā ir darījis priecīgu?

Būšana blakus maniem mīļajiem, mana draudzene, kā arī, atrašanās mājās - Latvijā! Esot prom no mājām Šveicē, izmantoju dažādus sociālos tīklus un mūsdienu saziņas iespēju aplikācijas internetā: Skype, Viber, WhatsApp, Twitter, Facebook .., kas dod iespēju būt tuvāk savējiem, redzēt tos!

Ja Tev būtu iespēja pateikt CILVĒCEI  tikai 3 vārdus, kādi tie būtu!

Dzīves likums: Domājiet, pirms dariet!

                                

   Lasītāj, Tev ir iespēja iedvesmoties no Ivara domām, padomāt par sevi, izaicināt sevi, atbildēt sev uz sev svarīgiem jautājumiem tagad un, iespējams, pieņemt kādu svarīgu lēmumu savā dzīvē ... ! Lai IZDODAS!

Paldies Ivaram par atbildēm, iedvesmu, vienkāršību, sirsnību un patīkamo gaisotni! Mēs lepojamies ar Tevi!
Paldies Tavai ģimenei un Tev tuvajiem cilvēkiem, kuri ir atbalsta plecs Tev ikdienā!

Interviju veica:

5.^a klases skolēns: Rūdolfs

6.^a klases skolēni: Evija un Eleonora

7 c klases skolnieces: Kristiāna, Elza

8.a klases skolnieces: Laura, Daniela

8.b klases skolniece: Sintija

9.b klses skolnieces: Monika, Viktorija, Sendija

Skolotājas:  Iveta Ozola, Irina Kalniņa, Anta Trukšāne

Fotogrāfs: Neila Krave

Liels paldies Patrikam / 4.c par rakstu, kā arī vecākiem par atbalstu, sapratni un dēlu audzināšanu.

Datums: 2014. gada 24. aprīlis.

                           Ieskats notikuma gaitā caur objektīva aci: 

uvsksporto bloga aprīļa mēneša cilvēki: Elīna un Ivars

Kopīgais foto ...

Bloga intervējamie ar intervētājiem ...

UV sporta bloga: Lasi, sporto, izaicini! administratori -  sk. Irina Kalniņa, Sk. Neila Krave un sk. Iveta Ozola kopā ar aprīļa mēneša cilvēkiem Elīnu / 7.c un Ivaru Punnenovu