Saruna ar skolotāju Gunu Mūriņu - Stopiņu novada “Goda Pilsoni”

Mirkļi grib paturēties,

nevis projām un garām

vien steigties.

Mirkļi grib uzziedēt,

nevis tā vienkārši

beigties.

Mirkļi grib ziedos palikt

un no ziedu apskāvieniem

nekad neatteikties.

                          (A.Skrjabe)

Visa Ulbrokas vidusskolas saime ir priecīgi un lepni, ka mūsu skolotāja Guna Mūriņa ir ieguvusi Stopiņu novada “Goda Pilsoņa” nosaukumu.

Kādā jaukā darba dienas pēcpusdienā mēs, skolotāji, aicinājām viņu uz sarunu.

Saruna ar skolotāju Gunu Mūriņu

Pastāsti, lūdzu, nedaudz par saviem vecākiem!

Mamma Mirdza un tētis Eduards bija mežsargi. Esmu pateicīga viņiem par darba tikumu, ko viņi manī ielika. Skolā biju centīga, to vienmēr uzsvēra arī mana mīļā skolotāja Lāce. Vecāki mani mācīja katru darbu padarīt līdz galam. Vienmēr ar savu darbu centos iepriecināt vecākus. No viņiem  esmu sapratusi Latvijas vēsturi. Mans mazdēliņš nes sava vectēva vārdu.

Šo notikumu, Goda pilsoņa nosaukuma iegūšanu,  tā pa īstam es sāku apzināties  svinīgajā pasākumā kultūras namā, kad stāvēju daudzu cilvēku priekšā. Man šķita, ka tur kopā ar mani ir arī paps un mamma, ka viņi ir priecīgi.

Savu goda nozīmīti noliku mājās goda vietā pie mammas un papa bildes.

Kādas īpašības Tu cilvēkos vērtē visaugstāk?

Atbildības sajūtu!

Kas Tevi pēdējā laikā ir darījis priecīgu?

Bērni! Visvairāk mazdēliņš, bet, protams, arī mani skolēni.

Kuras personības Tu apbrīno?

Vai! Apbrīnoju radošās personības – mūziķus, režisorus, aktierus. Minēšu Mārtiņu Braunu, Miku Ešenvaldu, Uldi Dumpi, Ģirtu Jakovļevu, Baibu Broku, Daumantu Kalniņu. Priecājos par Deju svētku virsvadītāju Jāni Purviņu. Īpaši vēlos pieminēt jauno režisoru Elmāru Seņkovu. Tā varētu nosaukt vēl daudz talantīgu personību, kas ir manas apbrīnas un cieņas vērti.

Kādu talantu cilvēkos Tu visvairāk apskaud?

Nevienu neapskaužu, es par viņiem priecājos. Pati savulaik esmu mācījusies spēlēt klavieres.

Kad Tu pēdējo reizi raudāji?

Ja es raudu, tad reti, bet, ja raudu, tad pa īstam. Tās visbiežāk ir aizkustinājuma asaras kādos pasākumos. Tā bija Nacionālajā teātrī, kad skatījos izrādi “Raiņa sapņi”.

Kā Tu vislabprātāk pavadītu vienu stundu brīvā laika?

Noteikti skatītos televīzijas raidījumu “Nacionālie dārgumi”.

Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?

Šī sapņu vieta ir Rīgā, Tērbatas ielā. Tā ir klusa vieta, kur esmu pavadījusi savu bērnību.

Trīs lietas, kuras Tu paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

Bērnus nevarētu ņemt, jo tas varētu viņus apdraudēt. Tāpēc es ņemtu līdzi telefonu, lai noskaidrotu, vai viss ir kārtībā. Vēl paņemtu kādu no saviem dzīvniekiem un ūdeni.

Kuru dzīvnieku Tu izvēlētos – suni vai kaķi?

Kaķi, jo tas nomierina. Pārdzīvoju, kad mans kaķītis aizgāja bojā uz tuvā ceļa. Jūtos atbildīga par dzīvnieku, kurš pie manis dzīvo.

Kāds ir Tavs iecienītākais saldums?

Krēmšnite! Tās ir atmiņas par jaunību, par Liepājā pavadīto laiku. Tās ir atmiņas par kafejnīcu “Daile”.

Kādas puķes Tev patīk?

Man patīk visas puķes, ja vien tās atrodas pareizajā vietā. No bērnības laikiem man mīļas ir rozes, jo tās audzēja paps. Viņš vienmēr mācīja, ka katrai lietai dārzā jāatrod īstā vieta, lai būtu saskaņā ar kopējo ainavu. To es atceros līdz šim laikam, kad veidoju un kopju savu dārzu.

Kura ir būtiskākā lieta, kuru Tev iemācījusi dzīve?

Strādāt, strādāt un strādāt…

Ar kuru savu rakstura īpašību esi vismazāk apmierināta?

Tas ir straujums. Straujums, noteikti! Ātrā daba, kuru gan citi pat neizjūt.

Par ko Tu esi gatava atdot visu savu naudu?

Noteikti par bērniem, par saviem tuvajiem cilvēkiem.

Kā Tu sevi raksturotu vienā teikumā?

Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Ja Tev būtu iespēja pateikt cilvēcei tikai trīs vārdus, kādi tie būtu?

Godīgums, patiesība, atklātība!

Varbūt mēs Tev kaut ko būtisku nepajautājām, un sarunas nobeigumā vēlies vēl kaut ko piebilst?

Es lepojos, ka man dzīvē laimējies būt kopā ar jaukiem kolēģiem. Tā bija Rīgas 41.vidusskolā, tā ir tagad. Es priecājos par saviem kolēģiem. Visi ir mīļi, mēs protam viens otru uzklausīt un pieņemt.

Esmu pateicīga savai ģimenei, viņi lepojas par to, ka esmu skolotāja. Arī es lepojos ar savu amatu.

Novēlu, lai visi vienmēr būtu redzīgi, priecātos par pozitīvo un gudri pieņemtu to, kas ir iespējams, lai spētu samierināties arī ar to, kas kādreiz sagādā neērtības. 

Paldies, ka uzklausījāt!

 Neliels skats caur objektīva aci:

Jautājumus sagatavoja

 Iveta Ozola un Tija Krastiņa,

 atbildes apkopoja Valda Rūtiņa

Porzingis Kristaps #NBAVote

Vēl pirms 2016. gada, izdari savu izvēli - nobalso!
Kristaps Porziņģis

20-gadīgais liepājnieks pēdējo divu mēnešu laikā kļuvis par „karstāko” sensāciju ne tikai Latvijas sporta dzīvē, bet arī 20 miljonu Ņujorkā un visā NBA. Kad jūnija naktī leģendārais Fils Džeksons (treneris, kas 11 reizes aizvedis savu komandu līdz uzvarai prestižākajā basketbola līgā) bija pārliecinājis vienmēr uz panākumiem tendēto „NewYork Knicks” ar 4.izvēles numuru paņemt jauno letiņu, ap kuru veidot konkurētspējīgu komandu, lielākā daļa komandas fanu viņu izsvilpa un internetu piebēra ar noniecinošiem komentāriem, jo pārāk sāpīgas bija viņu iepriekšējās neveiksmes ar citiem Eiropas garajiem spēlētājiem. Sākoties NBA sezonai (pavisam nepilna pusgada laikā jāizspēlē 82 spēles, un ja tiek play-off, tad sekos vēl... – mēs ceram, ka Kristaps šosezon aizvadīs „Knicks” kreklā vairāk kā 100 spēles!), Kristaps jau ar pirmajām spēlēm pārspēja visoptimistiskākās cerības, ātri kļūstot par neseno izsvilpēju lielāko elku. Kristapa krekli ar 6.numuru tiek izpirkti tāpat kā lielāko zvaigžņu krekli un ražotāji tos nespēj piegādāt pietiekamos daudzumos.

Pirmajās 30 spēlēs Kristaps savācis gana iespaidīgo statistiku, vidēji spēlējot vairāk kā 28 minūtes, gūstot vairāk kā 13 punktus, vairāk kā 8 atlecošās bumbas (rebounds), vairāk kā 2 bloķētus metienus (blockshots), 11 double-double (dubulti gūto punktu/atlēcošo bumbu cipari spēles statistikā), atsevišķās spēlēs bloķējot pa 7 metieniem, labākajās spēlēs gūstot 28 un 29 punktus, gandrīz pēc katras spēles iekļūstot dienas labāko momentu topos, un iegūstot prestižo atzinību kļūt par mēneša labāko Austrumkrasta pirmziemnieku (rookie). Kristapu slavē un paredz spožu nākotni gan esošās zvaigznes, gan leģendāri iepriekšējo gadu spēlētāji (Dirks Novickis, Kobe Braients, Tims Dankans, Džeims Hārdens, Karmelo Entonijs, Maģiskais Džonsons uc.)...

Ņujorka cer uz mūsu Kristapu (virsraksts uz šā mēneša sporta žurnāla „SLAM” vāka: „Ņujorkas gigants Kristaps Porzinģis:  labs puisis trakajā pilsētā”). Protams, arī mēs ceram un ticam! Tagad mums ir tā lieliskā iespēja gandrīz katru rītu sākt ar satraucošām, bieži vien priecīgām sporta ziņām, uzzinot, kā gājis mūsu puisim Amerikā.

Šobrīd pilnā sparā notiek NBA zvaigžņu spēles sastāvu noteikšana, kad līdzjutējiem ir lielas iespējas savus iemīļotos spēlētājus iebalsot prestižajā šovā, kas notiks Valentīndienā Toronto.

Viss, kas mums jāzina: līdz 21.janvārim katru dienu jāieiet mājas lapā http://vote.nba.com  un jānobalso par Kristapu, katru dienu tviterī jānosūta tvīts: Porzingis Kristaps #NBAVote un jāretvīto citu fanu tvīti par Kristapu. Mēs gribam, lai pasaule apbrīno mazo Latviju un tās lielo cerību, kas jau pirmajā gadā sevi pilnvērtīgi un spilgti apliecina visaugstākā līmeņa basketbolā.

LATVIJA VAR!

Mūsu skolas absolvents Gustavs Pētersīlis sper soli tālāk!

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/211570/dzive-pec-baisa-kritiena-bijusais-bmx-ritenbraucejs-gustavs-petersilis-bildina-miloto

Lai Gustavam un Anetei izdodas!

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno 2016.gadu visiem Ulbrokas vidusskolas sportistiem, viņu atbalstītājiem, skolotājiem un vienkārši bloga lasītājiem!

Gada sirsnīgākie ģimenes svētki - Ziemassvētki teju teju būs aizvadīti, un lieliem soļiem tuvojas Vecgada vakars.

 Katru gadu miljoniem cilvēku visā pasaulē, sākoties jaunam gadam, apņemas mainīt sevi, kļūt labākiem un sasniegt jaunas virsotnes.

 Statistika saka, ka vismaz 70% šo apņemšanos saistās ar sportu - sākt skriet, iet uz baseinu, trenažieru zāli vai vienkārši, no rītiem pavingrot. Esam optimisti, tāpēc neteiksim, kas ar šo statistiku notiek pēc 1.janvāra... :) Tikai no mums katra paša atkarīgs, kura virsotne tiks iekarota, un kura gaidīs vēl vienu gadu... Mēs esam optimisti.

Novēlam Jums veselību, gribasspēku un izturību sasniegt savus sportiskos un pārējos mērķus Jaunajā 2016. - Olimpiskajā gadā, kas ar jaunām cerībām teju teju būs klāt. 

 Jūsu UVSK sporta bloga veidotāji

Rīt Pirmā Advente...

Rīt Pirmā Advente - Ziemsvētku gaidīšanas laika sākums. UVSK sporta bloga sekotāji arī gana ilgi gaidījuši bloga atgriešanos pēc vasaras brīvdienām, teju vesels semestris pagājis...

Pa šo laiku skolā daudz kas noticis, gan sportā, gan ikdienas dzīvē.

Sportā 7.b klases skolēns Ernests Grava ieguvis 1.vietu Pierīgas rudens krosā un Olimpiskajās stafetēs. Sezonu uzsākuši florbolisti un handbolisti, pie tam minihandbolā mūsu skolas komanda izcīnījusi 1.vietu Latvijas Skolēnu Olimpiādē. Kur nu vēl dažādi ārpusskolas sporta veidi, kuros trenējas Ulbrokas vsk. skolēni - futbolisti, basketbolisti un hokejisti, jātnieki un karatisti, peldētāji un vieglatlēti, un vēl, un vēl...
Kopā ar skolotāju Valdu, 4.b klase sporta aktivitātēs iesaistījusi pat vecākus.

Esam pie skolas uzvilkuši Ekoskolas karogu, cītīgi vārījuši putras Putras mēnesī un ēduši ābolus ābolu nedēļā, šķirojam atkritumus un vācam makulatūru, krājam izlietotās baterijas un pētām veselīgu pārtiku.

Pirmklasnieki sākuši datorus mācīties un mums  pašiem ir savs Stopiņu novada Goda Pilsonis - skolotāja Guna (būs intervija!), esam izdziedājuši Latviju Valsts svētku nedēļā un tik daudz kā jauna! Tāpēc esam nolēmuši paplašināt bloga darbību, lai palīdzētu popularizēt visu to labo un interesanto, kas notiek skolas ikdienā. Jo mums jau liekas, ka tas ir kā ar rozīnēm keksiņā vai omes klinģerī- nekad nevar būt par daudz :)

Un protams, aicinām visus, gan lielus, gan mazus, gan sportistus, gan citu jomu entuziastus - nāciet, piesakiet savas idejas (der visas, arī neprātīgās!!!), publicēsim un palīdzēsim publicēt, intervēsim un palīdzēsim intervēt. Varbūt esi tīri labs zīmētājs vai fotogrāfs? Ja kautrējies uzstāties ar īsto vārdu - var arī ar pseidonīmu. UVSK Sporta blogs gaida Tevi!

Priecīgu Adventi vēlot, UVSK Sporta (un citu rozīnīšu) bloga veidotāji.

Kas ir konkūrs? ... lasi par maija mēneša cilvēku Madaru Bojāri

                    

Intervija ar uvsksporto bloga maija mēneša cilvēku ...

Madaru Bojāri ...

Iepazīstam jāšanas sportu ...

Madara ir mūsu skolas 12.klases skolniece un nodarbojas ar jāšanas sportu. Sākumskolas žurnālistu pulciņa dalībnieki uzaicināja Madaru uz sarunu, lai tuvāk iepazītu šo sporta veidu.

Kas tevi pamudināja nodarboties ar jāšanas sportu, un no cik gadu vecuma tu to dari?

   Es to gribēju jau no bērnības, bet dažādu apstākļu dēļ tas neizdevās. Kad jau sasniedzu 14 gadu vecumu, draudzene mani uzaicināja līdzi uz treniņu, un tad es sapratu, ka patiešām vēlos nodarboties ar šo sportu. Mani saista sadarbība ar zirgu, jo tā ir dzīva būtne, kura domā, jūt un saprot nesarunājoties.

Kur un cik bieži notiek tavi treniņi? Cik daudz tava laika tie aizņem?

   Mani treniņi notiek Ādažos. Es trenējos 3 reizes nedēļā, viens treniņš ilgst 40 minūtes. Apzinos, ka vajadzētu trenēties biežāk.

Kā tev izdodas pieradināt zirgu tā, lai jūs būtu draugi? Varbūt tev ir savs personīgais zirgs?

   Pret zirgu jāprot attiekties gan stingri, gan ar laipnību. Jābūt savstarpējai uzticībai. Protams, to var panākt treniņu procesā, ilgstošā un neatlaidīgā darbā. Sava personīgā zirga gan pagaidām man vēl nav.

Ja zirgs ir nemierīgs vai pat trako, kā tu viņu nomierini, kā tiec galā ar tādu situāciju?

   Pats svarīgākais ir pašam jātniekam būt mierīgam. Zirgs jūt cilvēka noskaņojumu un arī ir mierīgs, un pilda savus uzdevumus.

Vai tev pašai ir jāaprūpē savs zirgs?

   Pirms treniņa aizeju uz pļavu zirgam pakaļ, tad savedu kārtībā visas lietas un trenējos. Pēc treniņa jādara tas pats, zirgs jāatgriež savā vietā.

Kad sāki nodarboties ar jāšanas sportu, tu zirgu varēji izvēlēties vai tev to iedeva?

   Manai trenerei ir savi personīgie zirgi, un viņa ir tā, kura nosaka, kurš zirgs kuram būs. Gatavojoties sacensībām ir jātrenējas ar vienu konkrētu zirgu.

Kā tu iemāci zirgam lēkt pāri šķēršļiem? Cik laika tas prasa?

   Sākumā uz zemes ir nolikts baļķītis, un zirgs jāiemāca kāpt tam pāri. Pēc tam šo baļķi ceļ augstāk un augstāk, kamēr zirgs saprot, ka viņam ir jālec tam pāri. Mācību laiks ir atkarīgs no paša zirga, un šis process prasa pacietību.

Cik šķēršļu ir trasē, un kādi tie ir?

   Šķēršli ir desmit vai nedaudz vairāk. Sacensībās tie ir lieli, krāsaini un spilgti. Šķēršļiem jābūt tādiem, lai iedrošinātu zirgu tos pārvarēt.

Kurus šķēršļus ir visgrūtāk pārvarēt?

   Sacensībās ir šķērslis, kuru sauc grāvis vai baseins.Tas ir pārklāts ar spilgti zilu plēvi un izskatās patiešām biedējošs.

Kā tu gatavojies sacensībām, kāds ir aprīkojums? Un kā tiek sagatavots zirgs?

   Es ļoti daudz trenējos un mācos jāt. Ja vērtē procentuāli, tad 10% no panākumiem nosaka sportista talants, bet 90% ir ieguldītais darbs. Jātnieks velk īpašu apģērbu, bet zirgs tiek sagatavots atbilstoši jāšanas kategorijai, piemēram, šķēršļu pārvarēšanai, pajūga braukšanai vai iejādei. Pajūga braukšanai vajadzīgi rati, iejādei – segli, iemaukti, laužņi, pieši, steks. Es vairāk piedalos iejādē, tā ir it kā dejošana ar zirgu. Zirgs vienmēr tiek nomazgāts.

Kāda līmeņa sacensībās tu piedalies, un kādi ir tavi lielākie sasniegumi? Vai esi bijusi arī ārvalstīs?

   Es piedalos konkūrā, kur jāpārvar dažādi šķēršļu augstumi – 50cm, 60cm, 80cm, 1m un vairāk. Es esmu lekusi pāri 50cm. Tāpat arī iejādē ir dažādi līmeņi, esmu piedalījusies 3.shēmā.

   Pirmo kausu es ieguvu 15 gadu vecumā, tad biju ļoti priecīga. Iejādē, pārejot uz 3.shēmu, ieguvu 2.vietu. Pagājušajā gadā Vislatvijas Zirgu dienās ieguvu 1.vietu.

   Ārvalstīs vēl neesmu bijusi, bet ceru, ka kādreiz aizbraukšu.

Vai tev ir gadījušās traumas? Kas ir pats bīstamākais jāšanas sportā?

   Lielas un nopietnas traumas nav bijušas. Ir gadījies salauzt pirkstus, sastiept kājas. Jāšana ir viens no bīstamākajiem sporta veidiem, jātniekam ir jāparedz, kad zirgs baidīsies. Nekādā gadījumā nedrīkst rīkoties pārgalvīgi, jāprot krist.

Ar ko tu vēl nodarbojies brīvajā laikā?

   Brīvo laiku pavadu dažādi – kopā ar draugiem, ar ģimeni, lasu grāmatas vai vienkārši atpūšos.

Kā tev veicas ar mācībām skolā?

   Ar mācībām veicas labi. Šogad, protams sevi vairāk jāpiespiež, jo jābeidz 12.klase.

Vai tu plāno arī savu nākotni saistīt ar jāšanas sportu?

   Gribētu, bet tas tomēr nav pirmais, kas iekļaujas manos nākotnes plānos. Zirgi aizņem ļoti daudz laika, bet es sākumā vēlos izveidot savu karjeru un pēc tam domāt par pārējo. Iespējams, ka kaut kad nākotnē spēšu iegādāties savu zirgu.

Varbūt tu vēlies vēl kaut ko nozīmīgu pasacīt, ko mēs tev nepajautājām?

   Nevajag visu savu brīvo laiku pavadīt, sēžot pie datora. Tikai darot katrs var uzzināt, kas viņu interesē, ko viņš grib darīt pa īstam.

Paldies, ka atnāci uz sarunu!

Lai tev veicas visā, kas tev svarīgs, visā, ko dari no sirds!

Skaidrojums un info par jāšanas sportu:

Jāšana ir sens sporta veids, kurā tiek attīstītas, pārbaudītas un vērtētas iemaņas jāšanā ar zirgiem. Šajā sporta veidā vīrieši sacenšas kopā ar sievietēm (vienīgais šāda tipa olimpiskais sporta veids). Jāšana kopš 1900. gada ir iekļauta Olimpisko spēļu programmā, sievietes Olimpisko spēļu jāšanas sacensībās piedalās kopš 1952. gada. Tajās pašlaik tiek sadalīti seši medaļu komplekti: iejādē, konkūrā (šķēršļu pārvarēšanā) un trīscīņā (visās disciplīnās gan individuāli, gan komandām). Šo sporta veidu starptautiski pārvalda Starptautiskā jāšanas sporta federācija (Fédération Équestre Internationale, FEI).

 Info:

Jāšanas sports ...

FOTO:

Konkūrs

Iejāde

Pajūgu braukšana

Poniju jāšana

Intervijā piedalījās un jautājumus uzdeva:

Anna Aizupe, Mārcis Kalniņš, Justīne Sarkane, Kristīne Sprukste, Alise Ziediņa, Loreta Zālīte, Adelīna Daukste, Asnāte Grīnfogele, Katrīna Kalēja, Evelīna Sturme, Kate Vecumniece, Kristaps Dubrovskis.

Atbildes apkopoja un pierakstīja:

 sākumskolas žurnālistu pulciņa vadītāja Valda Rūtiņa.

Ulbrokas vidusskolas sporta blogs sveic Madaru

 ar sekmīgu Ulbrokas vidusskolas absolvēšanu!

Liels paldies Taviem vecākiem par atbalstu, sapratni un mīlestību!

Viņi un mēs varam lepoties ar Tevi!

Lai piepildās tavi sapņi un vējš pūš tev mugurā, nevis sejā!

Paldies TEV!  

Krists Kasparovičs : BMX - " ... braukt vajag jautri! "

Intervija ar uvsksporto bloga 

                   Aprīļa mēneša cilvēku ...

MANS SPORTS - BMX riteņbraukšana ...

            Mani sauc Krists Kasparovičs. Man ir 10 gadi. Es mācos Ulbrokas vidusskolas 4.c klasē. Sāku sportot 6 gadu vecumā. Ļoti gribēju braukt ar mocīti, bet vienojāmies ar vecākiem, ka pamēģināsim BMX riteņbraukšanu. Tā es nokļuvu šajā sporta veidā. Tas ir gandrīz tas pats – man ir motosportista ekipējums ar ķiveri, bruņām, kāju aizsargiem un apģērbu. Tikai mocīša vieta ir ritenis. Protams, ka liela nozīme ir arī tam, ka Latvijai ir pirmais un vienīgais, divkārtējais olimpiskais čempions BMX - Māris Štrombergs.

            Treniņi man notiek Mežaparka trasē, 4 reizes nedēļā pa 1,5 stundai. No sākuma mēs iesildāmies un braucam dažus apļus, tad “iestaipām” muskuļus un tad jau dažādi vingrinājumi trasē. Mani treneri ir Māris Gūtmanis un Jevgēņijs Lisovskis. Esmu trenējies pie  Jāņa Lapsiņa. 

Latvijā katru gadu notiek čempionāts pa posmiem.  Sacensības noris no maija līdz septembra beigām dažādās Latvijas pilsētu trasēs. Gada beigās ir visu posmu kopvērtējums, kur mana augstākā vieta sava vecuma grupā ir bijusi 4ā. Mans lielākais sasniegums sportā ir dalība  Eiropas čempionātā, kur šogad pirmajā posmā izkļuvu no priekšbraucieniem un tiku nākamajā kārtā.

            Esmu piedalījies Nīderlandes treniņnometnēs jau divus gadus. Esmu bijis arī treniņnometnē Valmierā. Pēdējā nometne bija marta beigās. Biju prom no mājām 3,5 nedēļas Nīderlandē. Bija jātiek galā pašam ar daudzām sadzīviskām lietām. Treniņi mums bija 2x dienā pa divām stundām. Uz trasi braucām ar riteņiem 4 km turp un 4 km atpakaļ. Starp treniņiem mazliet uzspēlējām futbolu vai atpūtāmies. Arī sestdienas un svētdienas nebija nekādas atpūtas dienas. Treniņi notika katru dienu. Pa vidu nometnei bija sacensības Beļģijā un beigās Eiropas čempionāta pirmais un otrais posms. Manā vecuma grupā bija vairāk kā 200 sportistu. Iespaidi ir dažādi. No sākuma bija liela sajūsma un prieks, pēc tam skumjas pēc mājām un mājiniekiem, dusmas par neveiksmēm un prieks par veiksmēm un izdošanos. 

Jebkuram sportistam jābūt  sekmīgam  mācībās, jo arī BMX sporta veidā  ir vajadzīga domāšana. Ja nebūs saprašanas un nedomāsi līdzi ko dari, vienmēr paliksi atkritējos. Nav domāšanas , nav uzvaras! Un arī ir jābūt kā "tankam", kas brauc cauri ērkšķiem. Diemžēl var arī gadīties traumas, kad sportu nākas pamest, tāpēc ir labi, ja cilvēks ir izglītots un spēj pievērsties kam citam. 

Sportu ar skolu varu savienot bez problēmām. Pirmās dienas pēc nometnes ir gan pagrūtas skolā, jo atkal jāpierod mācīties un jāieiet mācību ritmā.  Sekmes man ir diezgan labas, vidējā atzīme  8,3, un man paveicies, ka esmu gudrs.

            Mans nākotnes sapnis ir uzvarēt olimpiādē. Mans tuvākais izaicinājums sportā ir lēcieni trasē ar riteni , jo ar to man tagad ir grūtības.

            Lielais paldies manai ģimenei (visai), kas man palīdz un atbalsta gan treniņos gan sacensībās, klasesbiedriem un skolotājai Antrai Vilmanei, kuri atbalsta mani. Protams arī maniem treneriem, klubam un Gustavam Pētersīlim par iedvesmu. 

Mans padoms citiem: Esiet vienmēr labā formā, gatavi uzvarēt un pildīt fiziskos vingrinājumus: pumpēšanās, presītes, lekt vardītes, pietupieni, skriešana!

Mans vēlējums lasītājiem: Lai jūs visi esiet gatavībā jebkuru katru brīdi , jo tu nevari pareģot savu likteni , kā tas iegrozīsies!

Informāciju par BMX var atrast kluba mājaslapā 

www.bmxriga.lv

Tur arī ir informācija par treneriem, viņu tālruņu numuri,  foto un video parBMX.

Daži foto un video no treniņiem un sacensībām:

Video skatāmi caur saiti:

http://www.failiem.lv/u/vqqeeeo?share_email_id=26db22

Paldies Kristam un viņa ģimenei!

Lai izdodas sasniegt jaunas uzvaras un 

sekojam līdzi taviem panākumiem!

Mēs, Ulbrokas vidusskola, LEPOJAMIES ar Tevi!

Bloga intervija ...

Vecāki:

Mamma:  Silvija- bijusi mākslas skolas pasniedzēja, pašlaik darbojas un palīdz tēta firmā

Tētis: Māris - uzņēmējs

Par ko visvairāk pateicies saviem vecākiem? 

Saviem vecākiem visvairāk pateicos par ieguldīto naudu manās sporta aktivitātēs, par to, ka mani atbalsta, ir klāt atbildīgos brīžos. Man tas ir svarīgi!

Kuru personību tu apbrīno?

    Aprīnoju Māri Štrombergu. Viņa neatlaidību un drosmi.

Būtiskākā lieta, ko dzīve Tev ir iemācījusi?

NEATLAIDĪBU! Piemēram sacensībās, ja nokrīti - ir jāceļās un jāpabeidz sacensības! 

Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?

Es esmu sparīgs, neatlaidīgs un cīņas pilns!

Labākā atpūta ir ...   spēlēt ar draugiem futbolu, būt aktīvam!

Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaud?

Apbrīnoju cilvēkos lokanību, jo riteņbraukšanā jābūt lokanam, spēcīgam, lai varētu izpildīt visus lecienus. Treniņos ļoti daudz staipāmies, veicam lekšanas vingrinājumus pa pakāpieniem.

Trīs lietas, ko tu paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

Pirmā lieta būtu: ritenis. 

Otrā: lāpsta, lai var izveidot trasi. 

Un trešā: riteņbraukšanas aprīkojums.

Suns vai kaķis? Kuru dzīvnieku Tu izvēlētos? Kāpēc?

        Suni, jo tas ir mīļš, reizēm dusmīgs, izsalcis. Prot sargāt māju. Man pašam ir suns, vārdā Cēzars.

Kādas īpašības Tu novērtē meitenēs?

Meitenēs es novērtēju lokanību, izveicību un spēku. Viņai būtu jābūt sportiskai.

Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?

Parīzē. Tā ir skaista, vēsturiska pilsēta ar spožu apgaismojumu un smieklīgu valodu (franču valoda).

Ar kuru savu īpašību visvairāk esi neapmierināts?

Ar patmīlību.

Par ko esi gatavs atdot visu savu naudu?

Es būtu gatavs atdot visu naudu vecākiem par ieguldīto darbu manī, kā arī maniem treneriem, brāļiem un māsai. 

Kad Tu pēdējo reizi raudāji?

Tad, kad zaudēju pusfināla sacensības. Mans mērķis bija iekļūt finālā!

Kas Tevi pēdējā laikā ir darījis priecīgu?

Draudzība, "jautrie treniņi". Kā saka mūsu treneris: "Braukt vajag jautri!" (ietverot jautru lekšanu, atsperīgumu ...)

Kāds Tu esi trasē?

Trasē es esmu cīnītājs. " Trasē draugu nav! Pēc finiša - jā!"

Ja Tev būtu iespēja pateikt CILVĒCEI  tikai 3 vārdus, kādi tie būtu! 

Esiet neatlaidīgi, ar cīņas sparu, sirsnīgi un draudzīgi!

Esmu pateicīgs par to, ka ir BMX!

Kāds būtu Tavs jautājums lasītājiem?

Ja Jums būtu iespēja, vai Jūs atbalstītu BMX sportu?

Paldies Kristam par atbildēm, patiesumu un vēlmi nekad nepadoties!

Lai Tavs vēlējums CILVĒCEI, būt NEATLAIDĪGIEM, iedvesmo un rosina uz jaunām uzvarām!

Paldies Tavai ģimenei un skolotājiem par ieguldīto darbu Tevī!

Mēs lepojamies ar Taviem sasniegumiem sportā!

Lai par Tevi runā Tava neatlaidība, panākumi, darbi un attieksme!

Lai "jautra un brīva braukšana" veicot jebkuru dzīves ceļa posmu!

Bloga interviju veica:

Skolēni: Linda Laura 2.a, Māris 3.b, Frenks  4.a, Jānis Mārtiņš 4.a, Jēkabs 4. c, Diāna 8.b, Valērija 8. b

Skolotājas:  Neila Krave un Iveta Ozola 

Fotogrāfs: sk. Neila Krave, foto no Krista personīgā arhīva. 

Datums: 2015. gada 26. marts.

                           Ieskats notikuma gaitā caur objektīva aci: 

KRISTS:  Es esmu sparīgs, neatlaidīgs un cīņas pilns!

Kuras riteņa detaļas nolietojas pirmās? ... 

Intervijas veicēji: no labās puses pirmajā rindā Frenks 4.a, Jēkabs 4.c, KRISTS 4.c, Linda 2.a, Māris 3.b, Otrajā rindā no kreisās puses Diāna un Valērija no 8.b, Jānis Mārtiņš 4.a un sk. Iveta Ozola, fotogrāfē sk. Neila Krave.
Paldies par jauko atmosfēru!