Kas laimīgi atnāk, tas viegli pazūd! Arī tāds varētu būt latviešu tautas sakāmvārds ar hokeja garšu. Spēle ar dīvaino komandu, kas saucas Borata slavinātās valsts vārdā, un kurā vietu sev atradis viens iezemietis, viens kanādietis un visi pārējie krievi, kas spēlē tur tāpēc, ka netiek spēcīgākās komandās. Visu spēles laiku nepamet dežavū sajūta, ka uzvarētājs zināms jau pirms spēles, bet diemžēl laikam to zina arī mūsu hokejisti, tāpēc skaistas epizodes mijas ar nepārliecinošiem brīžiem, kad, izrādās, arī pretinieki prot spēlēt, un lielāko daļu laika to dara atzīstami, pat labāk par mūsējiem. Tā vien liekas, ka pirmās spēles uzvara pār somiem atstājusi neizdzēšamas atmiņas un vairāk traucē nekā palīdz.
Visvairāk prieks par mūsu darbarūķi Juri (Štāls, Nr.3), kas beidzot, kādā 7.pasaules čempionātā guva savus pirmos vārtus un bija viens no šīs spēles varoņiem. Visi cīnījās un nopelnīja uzvaru un „Dievs, svētī Latviju!” (to dziedāja visa zāle – protams mūsējie, un lieliski varēja sadzirdēt mūsu himnas skaistos vārdus), tomēr vislielākos plusus treneru un skautu blociņos šoreiz nopelnīja Artūrs (Kulda, Nr.32), Miks (Indrašis, Nr.70) un Miķelis (Rēdlihs, Nr.24). Nepaveicās Edgaram (Masaļskis, Nr.31), kas aizvadīja teicamu spēli un pietiekami daudz glāba no vārtu zaudēšanas, tomēr haotiskā aizsardzība 1. un 2.perioda pēdējā minūtē krietni pabojāja vārtsarga statistiku. Nekas, ne jau statistikas procenti ir izšķiroši, galvenais, ka Edgaram divas spēles un visās uzvaras!
Šobrīd jau pēc trim spēlēm esam nodrošinājuši palikšanu starp stiprākajām komandām (oficiāli nē, bet nevajag būt tik lielam pesimistam un sazvērestību plānotājam, lai rēķinātu nereālus scenārijus mums par sliktu): nekas tāds vēl nekad nav bijis! Nu skaidrs, izlašu rangs nemelo – esam pasaulē 8.spēcīgākā komanda!
Jāizmanto tas, ka pamatuzdevums izpildīts, un neviens, pat Lipmans vairs neko nevar un nedrīkst pārmest, un bez liekas nervozēšanas doties pārējās cīņās un pacīnīties par iekļūšanu šā čempionāta astoņniekā! Grupā vēl atlikušas četras spēles un kalendārs ir stipri labvēlīgs! Tagad jāspēlē ik pēc dienas (atpūta/spēle/atpūta/spēle/atpūta/spēle), kas komandām, kas vairāk paļaujas uz cīņassparu katrā epizodē, un mazāk uz meistarību, ir ļoti svētīgi, lai dziedētu rētas un atjaunotu spēkus. Vienīgi pēdējā spēle ar Šveici ir nelāgi ielikta, tikai 17 stundas pēc spēles ar mājiniekiem baltkrieviem, kas arī skatās uz astoņnieku. Bet nu lai tik tālā nākotnē zīlētu... mums nav lemts... un nevajag. Kā uzsver treneris un ikviens mūsu hokejists: mēs spēles nešķirojam un domājam tikai par nākošo cīņu kā izšķirošo!
Tā turpināt tālāk!
 |
| Juris Štāls Nr.3 |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru