Intervija ar uvsksporto bloga

Ulbrokas vidusskolas jubilejas gada

janvāra mēneša cilvēku -

skolas direktoru Normundu Balabku ...

2016. gads Ulbrokas vidusskolai nozīmīgs gads – 25. gadadiena!

Paldies visiem iepriekšējiem skolas direktoriem: Vilnim Trupavniekam, Anatolijam Sergejevam un Saivai Tiltiņai par nesavtīgi ieguldīto darbu skolas attīstībā. Savu 25. gadu jubileju Ulbrokas vidusskola sagaidīs godam!

Par godu šim pasākumam aicinājām uz interviju mūsu tagadējo skolas direktoru Normundu Balabku.

Īss personas apraksts:

Ulbrokas vidusskolas ceturtais direktors - Normunds Balabka

Kopā ar savu ģimeni: sievu Ingu un meitu Elīsu

Sīkāka informācija atrodama direktora mājas lapā www.balabka.lv

http://www.balabka.lv/index.php/2014-12-27-21-06-45

Iepazīstot un izlasot mājas lapu par direktora aktivitātēm, interesēm un izglītībām, rodas pārliecība par mērķtiecīgu, dzīvesgudru, čaklu, saimniecisku un interesantu sarunu biedru, kolēģi, pedagogu, vīru un tēvu!

Ulbrokas vidusskolai ir direktors, kurš spēj integrēties 21.gs. novitātēs un iet laikam līdzi izglītībā. Par to esam pārliecinājušies. Varam būt lepni!

Vecāki:

Līdz 3 gadu vecumam biju Majoru bērnu namā, kurā runāja tikai krievu valodā. Kad vecāki mani adoptēja, viņi ilgu laiku nezināja kādā valodā es runāju. Es esot tikai klausījies, bet nerunājis. Tikai nejauša gadījuma dēļ es uzsāku sarunu.

Sēžot kartupeļu lauka malā un, emociju iespaidā, redzot kā mūsu suns skrien pāri ceļam, iesaucos: “Džimi, ņebeži na dorogu! Tam mašina!”

Četru gadu vecumā

Draugos ar dabu kopš bērnu dienām (6 gadi)

Māte – Mirdza (Milberga) Balabka (dzim. 1933.gadā), īstena vāciete. Pārzināja vācu, krievu un latviešu valodu.

Tēvs - Jānis Balabka (dzim. 1915. gadā) krievu tautības cilvēks, kurš dzimis Ļeņingradā, bet visu mūžu nodzīvojis Latvijā, Rendas pagastā. Pārzināja krievu, latviešu un vācu valodu.

Vecāki iepazinās kara laikā, kad atbrīvoja karagūstekņus Vācijas nometnēs 1946. gadā. Tēvs bija izgājis 13 koncentrācijas nometnes no 1941.-1946. gadam. Māte bija tā, kura atkopa tēvu un palīdzēja atgriezties dzīvē. Šajā grūtajā laikā viņa pat spēja atrast Latvijā zināmu ķirurgu, tēva draugu, (nezinot latviešu valodu!), kurš spētu palīdzēt tēvam atgūt veselību. Abi atgriezās Latvijā, Padures pagasta mājās “ Beltes”.

Rodas jautājums: kas bija tas spēks, kurš palīdzēja tēvam izdzīvot?

Tēvu glābusi:

Arodprasme, jo viņš prata daudzus amatus, kuri bija ļoti noderīgi koncentrācijas nometnēs (kurpnieks, pulksteņmeistars).
Ticība brīvai Latvijai.
Dzimtenes mīlestība.

90. gadu vidū mana ģimene dzīvoja Kurmāles pagastā, 3 km no Kuldīgas un 1 km no padomju karaspēka daļas, kurā strādāja mani vecāki. Tas bija elites virsnieku atlases punkts. Savu bērnību pavadīju vecāku darba vietā, jo nebija kas varētu mani pieskatīt. Līdz ar to šajā laikā man bija tā iespēja satikties ar daudziem interesantiem cilvēkiem. Māte bija kinoloģe, tāpēc man jau no bērnības ir īpaša attieksme un mīlestība pret dzīvniekiem. Tēvs bija virsnieks majora pakāpē.

Mācoties Kuldīgas V. Plūdoņa ģimnāzijā (bij. Kuldīgas 1. vidusskola), 3. klasē zaudēju tēvu, bet 8. klasē mammu. Laikā, kad zaudēju tēvu, mamma nopietni slimoja un atradās slimnīcā, tāpēc uz kādu laiku biju uzticēts sava klasesbiedra ģimenei, tad krusttēvam (tēva brālim).
Dzīvē man ir bijuši ļoti daudz izaicinājumi. Bija jāpieņem citi ģimenes noteikumi, prasības, vērtības, jāpielāgojas apstākļiem. Biju un arī joprojām uzskatu sevi par intravertu cilvēku. Līdz 6. klasei mācījos ļoti slikti, - biju īsts palaidnis. Vasarā starp 6. un 7. klasi pieņēmu lēmumu kļūt par labāko skolēnu klasē. Bija līdz riebumam apnicis valkāt sliktā skolēna tēlu, - tēlu, kuru vairums skolotāji izmantoja kā uzskates līdzekli, lai audzinātu citus skolēnus. Man izdevās nosprausto mērķi sasniegt. Astoto klasi beidzu ja ne labākais, tad tuvu tam. Pēc 8. klases iestājos Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Dzīvoju kopmītnēs un uzsāku patstāvīga cilvēka dzīvi. Tehnikums man deva patstāvību un mērķtiecību, kā arī lauksaimniecības tehniķa mehāniķa specialitāti.

Jāteic, ka bez nedarbiem nevar izaugt kārtīgs cilvēks! Man to ir bijis pietiekami! Tikai jāatceras, ka arī nedarbi mēdz būt ļoti dažādi. Jāmāk saskatīt un nepārkāpt robežas, - robežas, kur sākas ļaunums. Vislabāk mācāmies no citiem cilvēkiem un savām kļūdām. Jāmāk tikai tās saskatīt!

8. klases izlaidums: no kreisās puses mana mamma Mirdza un skolotāja Vallija Grundmane

Cik izglītības esiet ieguvis?

Deviņas augstskolas un viena nepabeigtas (precizēts). Ja domājam lineāri, tad tam būtu nepieciešami 34 - 35 gadi. Es mācījos paralēli vairākās mācību iestādēs. Nepabeigtās izglītības vairāk saistītas ar to, ka nepatīk pavirša attieksme pret padarīto darbu – “haltūra”. Ja dara, tad izdara labi!

Nedaudz apkoposim:

Pirmā iegūtā izglītība bija ekonomika, tad paralēli uzsāku jurisprudenci. Tālāk sapratu, ka nepieciešama arī pedagoģiskā izglītība, matemātika, kā arī zināšanas politikā un sociālajās zinībās. Ir iegūti gan bakalaura, gan maģistra grādi. Esmu doktora grāda kandidāts. Uz šo brīdi esmu Latvijas Kristīgās akadēmijas, humanitāro zinātņu akadēmiskās maģistratūras programmas – Teoloģija un reliģiju zinātnes students.

Mācoties un izejot dažādus zinību ceļus, esmu guvis atziņu, ka dzīvesgudrība liecina par cilvēka briedumu, personību, vienkāršumu, kurš sasniedzis savu mērķi un spēj dalīties ar citiem. Cilvēks, kurā ir vēlme ieklausīties.

Par ko visvairāk pateicaties savai ģimenei?

Pateicos par to, ka iemācīja darīt darbu, darba mīlestību. Es lepojos ar saviem vecākiem. Citi cilvēki, kuri viņus pazina, arī lepojās, un es nedrīkstu viņus pievilt!

Kopā ar krusttēvu (tēva brāli) 1998. gadā

Cik ilgi Jūs strādājat Ulbrokas vidusskolā?

Četrus gadus.

Vai ir interesanti būt skolas direktoram?

Jā. Tā ir lieliska izdevība izvairīties no vienveidības un rutīnas. Tas nav ne grūti, ne viegli. Man tas patīk un man tas nav biedējoši, kā tas citiem šķiet. Man patīk, jo tas ir interesanti. Nekad neko nevar paredzēt! Būdams direktors, es varu gūt milzīgu pieredzi.

Kuru personību Jūs apbrīnojat?

Man nav izteiktas personas, kuru apbrīnoju. Bet tas varētu būt skolotājs – atbildīgākā un viena no svarīgākajām personām cilvēka dzīvē. Jā, es apbrīnoju skolotājus.

Būtiskākā lieta, ko dzīve Jums ir iemācījusi?

Solījumi ir jāpilda.

Kā Jūs sevi raksturotu vienā teikumā?

Es esmu mērķtiecīgs.

18 gadu vecumā

Vai Jūs esiet draugos ar sportu?

Jā, esmu.

Vai skolas un studiju laikā nodarbojāties ar kādu konkrētu sporta veidu?

Bērnība pavadīta uz riteņa. Iesākumā trīsritenis, tad tēvs noņēma papildus riteņus un iesākās divriteņa laiks. Skolas laikā trenējos riteņbraukšanā (gan trekā un šosejā).

Tad uzsāku motokrosa gaitas no 3. klases. Policijā atņemtos mopēdus varējām jaukt un ķīlēt pēc sava prāta. Viss bija jādara pašam, ja vēlējos braukt.

Augstskolas laikā nodarbojos ar svarcelšanu.

Motociklu laiks - kopā ar "Chopper"

Labākā atpūta ir sports, skriešana. Kopš 2015. gada 21. jūnija daru to katru dienu.

Kas ir visgrūtākais to darot?

Pārvarēt apkārt esošo spiedienu.

PIEBILDE: pateicoties “Endomondo” un sociālajiem tīkliem, varam sekot līdzi Jūsu sportiskajām aktivitātēm. Te ir atbilde uz mūžseno atrunu: Nav laika! Pa kuru laiku? Ja ir interese, vēlme un mērķis, laiks allaž atradīsies. Jāizvērtē galvenās lietas.

Kāds ir Jūsu iecienītākais saldums?

Vispār es neesmu saldummīlis, bet, ja jāizvēlas, tad ikdienā novērtēju uzpūteni. Atceros vēl tagad manas mammas gatavoto!

Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaužat?

To, ko visvairāk pats nemāku – zīmēšana.

Trīs lietas, ko Jūs paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

1. Bībele.

2. Lieta, ar ko varētu iekurināt uguni ( izvēlē starp sērkociņiem un kramu ???) – kramu.

3. Ģimenes fotogrāfija.

Suns vai kaķis? Kuru dzīvnieku Jūs izvēlētos? Kāpēc?

Suns, jo viņš prot vairāk izrādīt emocijas, priecāties. Pašlaik mums arī ir suns, kurš tika uzdāvināts sievai (terjers) - mīlulis visai ģimenei.

Kādas īpašības Jūs novērtējat meitenēs un puišos?

Atbildot pieturēšos pie ticības lietām: sievietei spēt saglabāt savu sievišķīgumu un vīrietim palikt vīrišķīgam!

Kopā ar sievu Ingu - tikko precējušies!

Sapņu vieta, kur Jūs gribētu dzīvot?

Es esmu Latvijas patriots un nemainītu Latviju pret citu valsti. Ja nu tomēr būtu jāizvēlas, tad – Bali. Patīk klimats.

Ar kuru savu īpašību visvairāk esiet neapmierināts?

Domu un ideju ir ļoti daudz un ik pa laikam nākas sevi bremzēt.

Ko Jūs darītu, ja Jums būtu dota viena diena brīva laika?

Būtu skolā!

Kāda ir Jūsu iecienītākā auto marka?

Viennozīmīgi “Volvo”. Tā ir simboliska, izturīga, stabila, droša, pārliecinoša un nepieviļ. Tā noteikti nav sporta mašīna. Tas ir nobrieduša cilvēka auto. Esmu saimnieks tādam auto jau pusotru gadu.

Par ko esiet gatavs atdot visu savu naudu?

Par savu ģimeni.

Kad Jūs pēdējo reizi raudājāt?

Esmu emocionāls cilvēks. Mani ļoti saviļņoja cilvēku attieksme pret dzīvniekiem dokumentālajā filmā “Earthlings”. Ļoti spēcīga filma.

https://youtu.be/VlNXG1_gheI

Piebilde: filma ir ar vecuma ierobežojumu, jo satur ļoti reālus dzīves skatus. Neieteiktu skatīties emocionāliem cilvēkiem.

Kas Jūs pēdējā laikā ir darījis priecīgu?

Mājās ir ģimene, kura atbalsta un skolā ir cilvēki, kas atbalsta. Tas ir prieks!

Ko Jūs kā direktors vēlētos redzēt no Ulbrokas vidusskolas skolēniem?

Pirmkārt, - prasme izvirzīt sev mērķi.

Otrkārt, - iet uz to.

Treškārt, - saglabāt savu mērķi, aktualizēt to ik pa laikam, nepazaudējot to ikdienas steigā.

Nedaudz atkāpei no savas pieredzes. Mums katram jāmāk pakāpties atpakaļ, saskatot citu ceļu, ja tas ir nepieciešams.

Būdams armijā ieguvu apsaldētas kājas. Iepriekš gūtās traumas sportā un apsaldējums bija rezultāts tam, ka manas ceļu locītavas nekustējās. Ārsti nevārēja rast risinājumu.

Divus gadus domāju, ka vairs nekad nestaigāšu. Bet man bija mērķis un ticība! Esmu uz savām kājām.

Ja Jums būtu iespēja pateikt CILVĒCEI tikai 3 vārdus, kādi tie būtu!

DARIET! SAGLABĀJIET CILVĒCĪBU!

Papildus BONUSI:

2014. gadā Ulbrokas vidusskolas komanda četru cilvēku sastāvā: direktors Normunds Balabka, skolotājas: Irina Kalniņa, Neila Krave un Iveta Ozola piedalījās projektā “Samsung skola nākotnei” par IKT jēgpilnu pielietojumu mācību procesā.

Starp 30 iekļuvušajām komandām izcīnījām vietu starp 10 labākajām Latvijas skolām. Šajā laikā arī tapa prezentācijas veltījuma dziesma mūsu lektoriem un mentoriem, kuru izpildīja mūsu skolas direktors!

Melodija no Jöran Steinhauer “Paldies Latiņam”

Powtoon prezentācija par skolu SSN ietvaros. Autors: N. Balabka:

Paldies Jums par atbildēm, patiesumu, gūtajām atziņām un iedvesmu mērķtiecībai!

Lai Jūsu vēlējums CILVĒCEI iedvesmo un māca arī citus!

Paldies Jūsu ģimenei par atbalstu Jums un sapratni!

Mēs, Ulbrokas vidusskolas skolēni, skolēnu vecāki, skolotāji un skolas darbinieki esam drošās rokās! Jūsu attieksme pret dzīvi un vērtībām rada mūsos pārliecību par izvirzītā mērķa iespējamību!

Novēlam Jums panākumus, veselību un nedaudz vairāk laika arī saviem mīļajiem un sev!

Lai par Jums runā Jūsu panākumi, darbi un attieksme pret līdzcilvēkiem!

PALDIES!

Interviju veica:

Ulbrokas vidusskolas skolēni:

Bruno 1.a klase, Evelīna 4.b klase, Oto 5.a klase, Roberts 5.a klase, Ieva 6.b klase, Anastasija 6.b klase, Laura 10. klase, Paula 10. klase, Matīss 10. klase.

Skolotāji:

Neila Krave un Iveta Ozola.

Fotogrāfs:

Neila Krave un foto no N. Balabkas personīgā arhīva.

Datums: 2016. gada 22. janvāris.

Īss ieskats caur objektīva aci: