Ulbrokas vidusskolas sporta blogs: Jānis Ķimenieks ... ZAmerikas Makinlijs un UV 4.a klase ...

Makinlijs

Pirms pavasara brīvlaika, Ulbrokas vidusskolas 4.a skolēni kopā klases audzinātāju sk. Ivetu Ozolu, tikās izglītojošā mācību stundā ar latviešu alpīnistu Jāni Ķimenieku, kas ļoti aizraujošā veidā pastāstīja par saviem ceļojumiem un mīlestību uz kalniem, tāpēc nebrīnīsimies, ja pēc gadiem kalnos sastapsim arī kādu no bijušajiem Ulbrokas 4.a skolēniem.

Filma „Makinlijs” vēsta par četriem alpīnistiem no Latvijas, kas dodas ekspedīcijā uz Aļasku, Ziemeļamerikas augstāko un pasaulē aukstākā kalna Makinlija (6194m) virsotni. Trīs vīrieši un viena sieviete septiņpadsmit dienas cīnās ar laika apstākļiem un sevi, mērojot vienu no grūtākajiem šī kalna maršrutiem. Ekspedīcijas dienas kārtību nosaka nebeidzami sniega lauki un ledus plaisas, ledainas vēja brāzmas un dedzinoši saules stari, kā arī termometra stabiņš, kurš naktīs nolaižas zemāk par -30° C.

Ekspedīcijas „Koordināta – Makinlijs 2013” (08.05.-09.06.2013.) mērķis bija veikt kāpienu kalna virsotnē pa netradicionālu maršrutu (West Rib Cut off), kuru raksturo nelieli klinšu un stāvi ledus posmi un pastāvīgi zema gaisa temperatūra, kuru bieži pavada stipras vēja brāzmas, tāpēc to izvēlas tikai neliels skaits alpīnistu.

Ziemeļamerikas augstākā virsotne Makinlijs tika sasniegta 2013.gada 24.maijā biedrības „Koordināta” organizētās ekspedīcijas „Koordināta – Makinlijs 2013” ietvaros. Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuri ikdienā ir vieni no mums, bet kuri ir noticējuši savam sapnim un ir gatavi tam sekot. Makinlijs – daudzu alpīnistu sapnis, ziemeļzemes varenais, kurš nemīl neizlēmīgos un nepiedod kļūdas.

Ekspedīcijā piedalījās četri pieredzējuši Latvijas alpīnisti Indra Muižniece, Jānis Ķimenieks, Pauls Jurjāns un Vilnis Bušs, no kuriem virsotni pa spēkam bija sasniegt diviem - Jānim Ķimeniekam un Indrai Muižniecei.

Interesanti fakti:

- Kalns nosaukts par godu ASV prezidentam Viljamam Makinlijam (25. ASV prezidents, dzīvoja 1843.-1901.);

- Pirmoreiz šā kalna iekarošana reģistrēta 1913.gadā, kad to paveica angļu alpīnistu grupa;

- Latviešu alpīnistu ekspedīcija saistāma ar kalna iekarošanas 100 gadu jubileju. Latviešu maršrutu izvēlas ne vairāk kā 10% kāpēju, jo tas ir daudz grūtāks un bīstamāks kā tradicionālais;

- Kāpšanai Makinlijā der maijs/jūnijs, bet sniega vētras var aizkavēt ekspedīciju uz vairākām dienām. Viss ceļš no bāzes nometnes 2000 – 2200 m v.j.l. (no Ankoridžas atved mazās lidmašīnas) līdz virsotnei aizņem ne mazāk kā 12 dienas, tas var ieilgt arī 18 un vairāk dienas (bet vai pietiks pārtikas, veselības uc. resursu?). Viss ceļš ir sniegs, ledājs ar plaisām, lavīnas, stindzinošs aukstums, vējš un pat ļoti skarbs vējš, gadās bīstams zibens. Dienā -10 - -20⁰, naktīs -30 - -35⁰. Katru gadu kāds alpīnists aiziet bojā, paliekot guļam sniegotajos plašumos vai aizās. Makinlijs pavisam noteikti nav viesmīlīgs, līdz virsotnei un atpakaļ var tikt tikai paši izturīgākie un pieredzējušākie. Ja palaimējas...

- Bagāžas/mantu nesēji vai šerpas (kā Himalajos un citos kalnos) Aļaskā nav, viss jānes pašam. Telts, guļammaiss, siltais inventārs, sniega lāpsta, zāģis, leduscirtnis, sasaites virves, āķi, slēpes, sniega kurpes, „kaķi” (pie zābakiem piestiprināmi dzelkšņi), rācija, baterijas, plītiņa un degviela, pārtika – kopā katram dalībniekam sākotnēji ~50 kg. Daļa mantu somā uz muguras, daļa tiek novietota ragaviņās, ar kurām saprasties stāvajās ledainajās nogāzēs ir sarežģīti. Pamazām pārtika un citas lietas tiek izlietotas, somas paliek vieglākas.

- Iespējams, pēc nepilnīgām ziņām, Makinliju iekarojuši tikai 13 latvieši. Arī šajā ekspedīcijā divi dalībnieki apstājās ~30 minūšu attālumā no virsotnes, tiekot līdz ~6100 m. Kalni iemāca novērtēt dabu, sevi un pārinieku, ir liela māksla pateikt „nē” un savlaicīgi pagriezties atpakaļ, lai piedzīvojums nebeigtos traģiski.

- Ja Jums sirdī mājo nemiera gars, vēlme iepazīt svešas vietas, piedalīties ekstrēmos piedzīvojumos (sākumā vismaz kā skatītājam), noskatieties šo filmiņu :

Filma "Makinlijs" vai ttps://vimeo.com/channels/873543/115820164h

- filma ir 53 minūtes gara. Iespējams, tad Jums savs ciemats un mājas liksies kā paradīze, un Latvijas reizēm nemīlīgā vasara būs sapņu piepildījums. Bet ja nenobijāties un sirdī sāk iekņudēties un vilkt uz varoņdarbiem, meklējiet piedzīvojumu parku „Aļaska”/ viesu nams ""Copes", kur varēsiet gan izbaudīt visai sarežģītās šķēršļu joslas, kāpšanas sienu, elpu aizraujošus nobraucienus virvēs, gan satikt Jāni Ķimenieku un uzprasīt savus jautājumus.
- 4.a pēc sava Zinību maratona četru gadu starpfiniša, šovasar ir ieplānojusi kolektīvi doties uz „Aļasku” apgūt dažas iemaņas un stiprināt kolektīva garu kopā ar vecākiem.

4.a jautājumi un atbildes (reizēm pēc skolēna atstāstījuma twītiņā, kā viņš to sapratis):

Vai nokļūstot kalnos, labāk nebūtu pēc iespējas ātrāk uzkāpt kalnā, tad būtu mazāk jānes mantas, būtu vieglāk? – Pirmkārt, kalnos virs 2 km ir izteikts skābekļa trūkums, pirmās trīs dienas notiek aklimatizācija, lai organisms pierod, citādi var sākties kalnu slimība, dažādas problēmas ar sirdi, plaušām, elpošanu. Reizēm virzoties uz priekšu 4 – 5 km augstumā, ievēro 5 soļu ritmu, tas ir – sper 5 soļus un ir jāatpūšas, jākoncentrējas nākošajiem.

Kā ekspedīcijas dalībnieki turas kopā un nepazaudē viens otru? – Ejam sasaitē pa pāriem. Viens iecērt ledus cirtni ledū/sniegā, otrs virzās uz priekšu. Ja vienam kas notiek, otrs drošina. Ja ir sniegputenis un pārinieku neredz, parausta virvi, dodot otram zīmi par briesmām. Bīstamākās vietas, piemēram plaisas, pārvar pie nostieptas virves, kad pārinieks ir gatavs Tevi izglābt no iespējamas neveiksmes.

Kā iezīmējāt ceļu svešā apvidū, kur gandrīz visu laiku putina sniegs un dažudien neko daudz nevar redzēt? – Lai atrastu atpakaļceļu, iezīmējām taku ik pa 50 – 100 m ar sniega karogiem/nūjām. Kad sniegputenī atrasts nākošais karogs, Tu uzelpo un zini, ka var doties meklēt nākošo. Reizēm izmantojām citu ekspedīciju jau nosprausto ceļu, tas atvieglo gājienu, ļauj ietaupīt inventāru.

Ko darījāt, kad bija tukšās dienas un uz priekšu iet nedrīkstēja? – Kalnos tādā skābekļa badā nedrīkst visu laiku tikai gulēt un neko nedarīt, var sākt uzkrāties ūdens plaušās, un Tu saslimsi. Kāpšana būs jāpārtrauc, un citiem Tevi būs jānes mājās, ja pietiks spēka. Tāpēc bieži vien „aiz neko darīt” gājām aiz telts rakt sniegu, tas arī sasilda.

Kā var tādā plānā teltī mīnus 30⁰ pagulēt un nenosalt? – Teltī četri cilvēki pieelpo un sasilda gaisu, ir zināms, ka vēsākos apstākļos miegs ir veselīgāks un gulētājs jūtas pietiekami komfortabli!

Kāds aukstuma rekords ir piedzīvots kalnos! – Makinlijā naktīs esot reģistrēts pat -73⁰. Tiesa, pēc rekordiem nedzenamies, un par to reāli var padomāt, kad viss jau aiz muguras.

Filmā redzējām, ka Jūs tur arī sauļojāties bez krekla! – Tā ir kalnu ekspedīciju priekšrocība, ka esam tuvāk saulei un retinātā gaisā daudz ātrāk var iegūt nenovērtējamu kalnu SPA iedegumu! Patiesībā jābūt ļoti uzmanīgam, jo viegli apdegt, un pēc tam aukstumā deguns un vaigi ir vēl jūtīgāki. Lai arī termometrs rāda mīnusus, saules staros pie smaga kāpiena, ja nav vējš, bieži vien jāuzrota piedurknes, jānovelk cimdi un cepure.

Kā tādā aukstumā gājāt uz tualeti? – Tā bija vesela operācija vai misija, ko katrs spiests apgūt ātri un pareizi. Katrs savu tualeti nes līdzi tādā kā termosā, to uzglabā speciālā biomaisiņā, ko drīkst izmest plaisās, kur atzīme ar sarkanu karogu, vai norok metru dziļā bedrē.

Kāpēc kāpjat kalnos, un tādos grūtos apstākļos? – Cilvēks vienmēr ir gribējis sevi pārbaudīt, izkāpt no ierastās „komforta zonas”. Gandarījums ir atgriezties un sajūta: es tur biju, es to spēju!

*Arī dziesmā dzied: „labāki par kalniem ir tikai kalni, kuros vēl neesi bijis!”.

Kādas atziņas rodas kalnos, kuras var noderēt pēc tam tepat Latvijā? – „Vajag uzticēties citiem! Un nedomāt tikai par sevi! Kalnos nevari būt viens. Kalnos kāpj ar tiem, kuriem tu vari uzticēties! Kalnos jāmāk pieņemt lēmums te un tagad!”

Dod, Dieviņi, kalnā kāpti,

Ne no kalna lejiņā!

Grūti bija kalnā kāpti,

Vēl grūtāki lejiņā.

Dod, Dieviņi, otram doti,

Ne no otra gauži lūgt!

(Latviešu tautasdziesma)

Liels paldies Jānim Ķimeniekam par burvīgo pēcpusdienu! Tā bija LIELISKA!

Lai izdodas piepildīt savus sapņus!

Ekrānšāvieni no filmas „Makinlijs”