Sākumskolas žurnalistikas pulciņa intervija
ar Lūkasu
Kāpēc
tu izvēlējies nodarboties ar kamaniņu sportu, kas tevi tam iedvesmoja?
Kad mācījos sākumskolā,
es apmeklēju dažādus pulciņus, jo nezināju, ar ko īsti nodarboties. Tad izmēģināju
arī kamaniņas, un man tās iepatikās.
No
cik gadu vecuma sāki trenēties? Vai atceries pašus pirmos treniņus?
Trenējos no desmit gadu vecuma, tātad, jau piecus
gadus. Atceros, ka pirmajos treniņos trasē bija bail.
Cik
reizes nedēļā tev ir treniņi? Kur tie notiek?
Nedēļā mums ir četri
vai pieci treniņi. Divi no tiem ir tepat skolas sporta zālē, bet pārējie
treniņi ir Siguldā.
Kādi
ir tavi labākie sasniegumi?
Latvijā es trīs reizes
ieguvu olimpisko medaļu Jaunatnes ziemas olimpiādē. Ir pirmās vietas „Latvijas
kausos” un 5.vieta Austrijā Pasaules Izaicinājuma kausa sacensībās.
Cik
tev ir medaļu vai kausu?
Precīzu skaitli
nenosaukšu, bet mums par uzvarām pārsvarā dod kausus, to ir kādi padsmit. Ir
arī kādas desmit medaļas.
Kā
tavus panākumus vērtē ģimene?
Sākumā vecāki, protams,
priecājās par manām pirmajām vietām, bet tagad ir jau pie tām pieraduši.
Skaidrs, ka viņi grib, lai mani sasniegumi būtu augsti, lai es iegūtu labu vietu
arī Austrijā, uz kurieni drīz došos.
Īpaši svarīgi tas ir tētim.
Pastāsti
par tehnikas sagatavošanu pirms braukšanas!
Pirms brauciena ar
īpašu smilšpapīru slīpējam slieces. To daru pats kopā ar treneri. Pirms paša
brauciena kamanas ir jānoliek aukstā vietā, lai slieces nebūtu par karstām, jo
citādi var saņemt diskvalifikāciju. Ir arī iesildīšanās.
Kā
tu pats noskaņojies pirms sacensībām?
Kad es nostājos uz
starta, tad domāju tikai par to, lai labi nobrauktu. Es sev saku, ka tas ir parasts
treniņbrauciens un man jānobrauc labi.
Cik
smagas ir vieninieku kamanas?
Kamanu svars ir
atkarīgs no sportista vecuma. Kad sāku trenēties, tās svēra 7 kilogramus, tagad
jau 26 kilogramus.
Vai
kamaniņbraucējiem zem kombinezona ir kāda īpaša materiāla aizsargveste?
Nē, nekādas vestes nav,
bet elkoņiem gan ir aizsargi.
Vai
tev ir bijušas traumas? Ja ir, tad kā tiec ar tām galā?
Protams, man ir
gadījušies kritieni trasē, bet esmu izticis bez nopietniem savainojumiem. Manam
treniņu biedram gan bija smaga ceļgala trauma, kuras dēļ ilgu laiku nācās
izlaist treniņus. Bet par to vienkārši nav jādomā.
Ko
tu nākotnē gribētu sasniegt savā izvēlētajā sporta veidā?
Es gribētu iegūt pēc
iespējas augstāku vietu Pasaules kausos. Un tālāks mērķis – varbūt kādreiz
piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Līdz tam man vēl ir laiks, jo optimālais
kamaniņbraucēju vecums ir 23 – 30 gadi.
Vai
ir kāds sportists, kuram tu vēlies līdzināties?
Man paraugs sportā ir
vācieši. Uzskatu, ka viņiem ir labāka, kvalitatīvāka tehnika, pieredzējušāki
treneri. Es vēlētos līdzināties vācietim Fēliksam Loham.
Kā
tev veicas skolā ar mācībām?
Jāsaka godīgi, ka
1.semestrī bija slinkums mācīties, bet tagad esmu saņēmies. Reizēm ir slinkums
arī apmeklēt treniņus, īpaši sezonas sākumā, taču vēlāk jau viss ir kārtībā.
Varbūt
tev bez kamaniņām ir vēl kāda aizraušanās brīvajā laikā?
Man patīk slēpot. Agrāk
divus gadus apmeklēju arī karatē nodarbības.
Vai
ir kas tāds, ko mēs tev nepajautājām? Varbūt vēlies vēl kaut ko piebilst?
Es varu nedaudz
pastāstīt jums arī par pašu braukšanu. Kamanas trasē ir jāstūrē. To mēs darām
ar kājām, ar pleciem. Ar rokām startā ir spēcīgi jāatgrūžas. Lai tas izdotos,
cimdiem uz trim pirkstiem ir īpašas asas radzes.
Mēs visi
kamaniņbraucēji viens otram palīdzam.
Vēl vēlos pasacīt, ka
21.,22.februārī piedalīšos Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādē, kur būs četri
sacensību braucieni. Pēc tam jau 24.februārī došos uz Austriju, uz Pasaules
kausa sacensībām, kur vispirms būs treniņbraucieni un tad divi sacensību
braucieni.
Paldies
par interviju!
Vēlam tev neatlaidīgi iet uz savu mērķi, un, protams, lai tevi
pavada arī veiksme!
Kad intervija jau bija tapusi, mēs uzzinājām, ka
Lūkass, 24. februārī startējot Izaicinājuma Pasaules kausā Austrijā,
izcīnīja 2. vietu!
APSVEICAM!
Ieskats caur objektīva aci jauno žurnālistu intervijas procesā ...
Viens no Lūkasa iegūtajiem kausiem 2014.gadā
|
Uz goda pjedestāla
Kopā ar saviem treniņu biedriem un treneri
Žurnālistu pulciņa dalībnieki sarunā ar Lūkasu
|
Bloga intervija ...
Lūkass
Vecāki:
Mamma: Katrīna - datorgrafika, dizains
Tētis: Artis - nodarbojas farmācijas jomā
Par ko visvairāk pateicies saviem vecākiem?
Saviem vecākiem pateicos par to, ka viņi izdomāja, ka man jānāk mācīties Ulbrokas vidusskolā, jo varēja būt arī Salaspils vidusskola.
Kuru personību tu apbrīno?
Īsti nezinu ... Tos, kuri labi mācās!
Būtiskākā lieta, ko dzīve Tev ir iemācījusi?
NEPADOTIES, darīt visu pēc iespējas labāk!
Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?
Esmu slinks, bet patīk sportot!
Labākā atpūta ir ... gulēt un peldēt.
Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaud?
Apbrīnoju čaklumu, tīrību un kārtību.
Trīs lietas, ko tu paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Pirmā lieta būtu: nazis, jo tas noteikti noderētu. Otrā: virvi un trešā: pārtiku neilgam laikam.
Papildjautājums: Ko tieši no pārtikas?
Tas varētu būt kaut kas graužams - cepumi.
Kāds ir tavs mīļākais ēdiens un dzēriens?
Kartupeļi un apelsīnu sula.
Suns vai kaķis? Kuru dzīvnieku Tu izvēlētos? Kāpēc?
Suni, jo man jau ir kaķis. Ar suni var vairāk iet pastaigās, būt svaigā gaisā.
Kādas īpašības Tu novērtē meitenēs?
Lai viņa ir čakla un pieklājīga, nepazemo citus. Būtu labi, ja viņa arī interesētos par kamaniņsportu, bet tas nav obligāti.
Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?
Kaut kur kalnos, Austrijā. Man ļoti patīk kalni, mazās kalnu pilsētiņas, sniegs un slēpošana.
Ar kuru savu īpašību visvairāk esi neapmierināts?
Ar slinkumu.
Vai sportists var iztikt bez skolas zināšanām? Kāpēc?
Nevar, jo dažādās dzīves situācijās tās noder, arī sportā.
Kuri mācību priekšmeti kamaniņu braucējam, Tavuprāt ir vissvarīgākie?
Matemātika, fizika - precizitātei. Mūzika palīdz koncentrēties startam, treniņā. Vēsture - nē ... tomēr, jā - zināšanas par sporta vēsturi, sportistiem. Valodas, ģeogrāfija ... absolūti visi!
Kurš mācību priekšmets Tev vislabāk padodas (izņemot sportu)?
Matemātika, pēdējā laikā angļu valoda.
Vai mācīties skolā uz "4" ir tas pats, kas sacensībās braukt uz "4"?
Nē, jo skolā tā ir knapi sekmīga atzīme, bet kamaniņās gandrīz godalgota vieta :)
Piezīme: sporta aprindās 4. vietu reizēm sauc par "koka medaļu" ...
Par ko esi gatavs atdot visu savu naudu?Kad Tu pēdējo reizi raudāji?
Esmu gatavs atdot visu naudu par ēdienu. Man patīk ēst. Tas man ir ļoti svarīgi, jo jāuzņem muskuļu svars, lai var sasniegt lielāku ātrumu trasē.
Piebilde: pēc Lūkasa uzbūves nekad nepateiksi, ka viņš daudz ēd?! :)
Kad Tu pēdējo reizi raudāji?
Tad, kad pēdējo reizi sakāvos, - pirms gada.
Kas Tevi pēdējā laikā ir darījis priecīgu?
Mani draugi, komandas biedri no Siguldas, Murjāņiem, Ulbrokas un klasesbiedri.
Papildjautājumi no intervētājiem:
Ričards: Vai tu esi kreilis vai labrocis? Vai tas ietekmē kamaniņbraukšanas tehniku?
Esmu labrocis. Domāju, ka tas neietekmē braukšanas tehniku.
Katrīna: Cik gara ir kamaniņtrase?
1 km 200 m
Sabīne: Cik smagas ir kamanas?
Tās ir 16 kg un 26 kg. Pašlaik es jau braucu ar 26 kg kamanām.
Cik ilgi Tu trenējies kamaniņās?
Piecus gadus.
Vai sports palīdz Tev sakārtot, plānot lietas, notikumus ikdienas dzīvē?
Jā! Sports palīdz kļūt patstāvīgākam.
Ja Tev būtu iespēja pateikt CILVĒCEI tikai 3 vārdus, kādi tie būtu!
Nebūt SLINKIEM, NEPADOTIES un visu DARĪT pēc iespējas LABĀK!
Kā tu šobrīd jūties, kad Tavi panākumi sportā runā par Tevi, Tu tiec izvirzīts kā februāra mēneša cilvēks Ulbrokas vidusskolā? Tevi novērtē!
Es jūtos pagodināts un priecīgs. Es ļoti novērtēju, ka mani skolā intervē gan jaunie žurnālisti, gan skolas sporta blogs.
Paldies Lūkasam par atbildēm, vienkāršību, patiesumu un vēlmi nepadoties!
Lai Tavs vēlējums CILVĒCEI, sportiskais gars iedvesmo arī citus!
Baudi šos jaukos mirkļus, ko dzīve tev sniedz un novērtē tos, kas Tev ir līdzās Tavos ikdienas darbos cīnoties par savām lielajām uzvarām!
Paldies Tavai ģimenei un skolotājiem par ieguldīto darbu Tevī!
Mēs lepojamies ar Taviem sasniegumiem sportā!
Tu mūsu, Ulbrokas vidusskolai, 7. b klasei un Latvijai dari godu ar saviem sasniegumiem sportā, tāpēc novēlam Tev panākumus un sekmes arī turpmāk!
Lai par Tevi runā Tavi panākumi, darbi un attieksme!
Bloga interviju veica:
Skolēni: Oto 4.a klase, Ričards 4.a klase, Liene 7.b klase, Alise 7.b klase, Sabīne K. 8.a, Katrīna 8.a, Mikus 8.c
Skolotājas: Iveta Ozola un Neila Krave.
Fotogrāfs: sk. Neila Krave, foto no sk. Valdas Rūtiņas un Lūkasa personīgā arhīva.
Datums: 2015. gada 10.marts.
Ieskats notikuma gaitā caur objektīva aci:
Ričards, Oto un Lūkass ...
Liene un Alise ...
Katrīna ...
Miks ...
No kreisās puses: Lūkass kopā ar pirmo skolotāju Valdu Rūtiņu un tagadējo klases audzinātāju Irinu Kalniņu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru