Vai zinājāt, ka mūsu skolā mācās Latvijas
čempione karatē savā vecuma grupā? Tā ir patiesība, un šo meiteni sauc Liene
Liāna Kalvāne. Viņa mācās 7.b klasē.
Sākumskolas žurnālistu pulciņa dalībnieki
Adelīna Daukste, Asnāte Grīnfogele, Katrīna Kalēja, Evelīna Sturme, Kate
Vecumniece, Roberts Ikaunieks, Kristaps Dubrovskis, Līga Lūse un Lana Anna
Stroikova sagatavoja interviju un aicināja Lieni uz sarunu, lai vairāk iepazītu
šo bezkontakta cīņas mākslas veidu, lai vairāk uzzinātu par Lienes sasniegumiem
šajā sporta veidā.
Liene labprāt piekrita sarunai un pie mums
ieradās, līdzi paņēmusi karatistu apģērbu un daļu no savu apbalvojumu klāsta –
diplomus, medaļas un vienu no kausiem. Mums bija iespēja redzēt, kā notiek
sasveicināšanās pirms cīņas, kā arī vērot dažādus karatē paņēmienus. Karatē nav
mācība kauties, karatē sportistam māca izprast un pārvaldīt savu ķermeni.
Liene ir guvusi ļoti atzīstamus panākumus
ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mēroga sacensībās.
Tuvāk ar Lienes sasniegumiem var
iepazīties Latvijas Karate asociācijas mājas lapā.
Žurnālistu pulciņa vadītāja
skolotāja Valda
Kāpēc tu izlēmi nodarboties ar karatē sportu?
Tas bija 1.klasē, kad pie mums ienāca
skolotājs Ainārs un aicināja apmeklēt karatē nodarbības. Es tūlīt pēc stundām,
iekāpjot mašīnā, teicu mammai, ka vēlos iet uz šīm nodarbībām. Vecāki
apspriedās un aizveda mani uz pirmo treniņu. Man iepatikās, un tā tas viss
turpinās vēl līdz šim laikam.
No cik gadu vecuma tu trenējies?
Es trenējos no septiņu gadu vecuma.
Kā tu domā, vai karatē ir vairāk piemērots sports
zēniem vai meitenēm?
Tam nav nozīmes, jo aizstāvēties ir jāprot
jebkuram. Varbūt puišiem ir vieglāk, jo viņi jau paši par sevi ir fiziski
spēcīgāki. Karatē attīsta cilvēku vispusīgi – gan fiziski, gan garīgi. Man
nebūtu stingra rakstura, ja es neapmeklētu šos treniņus.
Pastāsti par
saviem treniņiem – kur tie notiek, cik bieži, ko tajos apgūsti?
Pašlaik ir sākusies aktīvā sezona, un
treniņi Rīgā notiek katru dienu. Tajos mēs apgūstam kustības, izvairīšanos,
sitienus ar kājām. Tas, ko mēs apgūstam, ir trenera ziņā. Nesen, piemēram, mums
notika seminārs, kurā igauņu treneris mums iedeva uzdevumus, kuri treniņu laikā
jāveic.
Kādas var būt smagākās un nopietnākās
traumas?
Jā, traumas mēdz būt. Esmu redzējusi cita
sportista astmas lēkmi, esmu redzējusi, kā salauž potīti un pat žokli.
Nopietnākās, manuprāt, ir galvas traumas.
Vai tev pašai ir nācies piedzīvot kādu savainojumu?
Treneris jau vienmēr saka, ka ir jāiztiek
bez traumām, bet sacensībās tomēr notiek dažādi. Man ir gadījies salauzt kājas
pirkstu. Tas, ka uz kājām ir zilumi, ir normāla un pierasta lieta. „ Zilas” acis arī nav nekas īpašs. Bija arī
gadījums, kad es pēc kāda saņemta sitiena „atslēdzos”. Protams, mums ir zobu
aizsargi.
Kādas ir jostas, kuras piešķir karatistiem?
Sākas viss ar balto jostu. Kad aizej uz
pirmajiem treniņiem, tev ir parasts treniņtērps, un tu sāc apgūt vielu. Ir
jāgatavojas eksāmeniem. Jostu secība ir – baltā, dzeltenā, sarkanā (tagad
oranžā), zaļā, zilā, brūnā un melnā. Lai dabūtu zilo jostu, ir jāpiedalās
sacensībās, un zilajai jostai ir divas pakāpes. Arī brūnai jostai ir divas
pakāpes. Melnā josta ir meistariem.
Kā var tikt pie nākamās krāsas jostas?
Kā jau teicu, ir jāattīsta sava tehnika,
jāpierāda sevi uz laukuma un treniņos gan attieksmē, gan fiziskajā spēkā.
Jāpiedalās sacensībās. Apmēram pusgadu mēs apgūstam programmu, un tad var iegūt
nākamo jostu. Katrai jostai prasības kļūst arvien grūtākas un grūtākas. Ir
jāapgūst katas – tā ir kā deja, tās ir atstrādātas sitienu kombinācijas dažādās
grūtību pakāpēs.
Kādas krāsas
jostas jau ir tev?
Man ir baltā, dzeltenā, zaļā, zilā un
tagad brūnā josta.
Cik bieži tev
ir sacensības?
Sacensības ir vismaz reizi mēnesī. Šogad
pirmajā pusgadā tās bija katras nedēļas nogalē. Tagad es gatavojos braucienam
uz Maskavu, pēc tam uz Serbiju un maijā notiks pasaules čempionāts.
Kā sacensību
dalībnieki sasveicinās pirms cīņas?
Sasveicinās ar tiesnesi un ar pretinieku.
Ir jāpasaka REI, tā ir cieņas izrādīšana.
Cik ilgi
norit cīņa, un kā noskaidro uzvarētāju?
Dažādām vecuma grupām cīņas ilgums ir
atšķirīgs. Man cīņa ilgst divarpus minūtes. Laukuma stūros ir četri tiesneši,
bet laukumā ir galvenais referī, kurš vada cīņu.Tiesnešiem ir karodziņi –
baltais un sarkanais. Par labu metienu, sitienu ar kāju vai roku tiek doti
punkti. Var saņemt arī brīdinājumu.
Kādas
godalgas tu esi ieguvusi, piedaloties sacensībās?
Esmu ieguvusi četrus kausus, man ir
vairāki desmiti medaļu un diplomu. Šodien paņēmu līdzi pašus nozīmīgākos.
Vai karatē
sportists ikdienā drīkst izmantot iemācītos cīņas paņēmienus?
Nē, to nedrīkst darīt sava prieka pēc, jo
tas ir sporta veids. Protams, ja esi nonācis bīstamā situācijā, tu vari izmantot
apgūtās prasmes.
Kā tu domā,
vai tev kādreiz ikdienas dzīvē nāksies pielietot savas prasmes?
Jā, jau tagad es dažreiz attiecībās ar
klasesbiedriem pielietoju savas balss iespējas, parādu savu attieksmi
atsevišķās situācijās, bet nekādā gadījumā nevienu neietekmēju fiziski. Varu
teikt, ka zēni drusku „raustās” no manis.
Kā
klasesbiedri uztver tavus panākumus karatē?
Bija laiks, kad daudzi domāja – karatē,
tas nozīmē turēties no manis pa gabalu. Tagad, protams, pēc sacensībām visi
interesējas, kā veicās, slavē mani.
Kā ģimene
vērtē tavas sportiskās aktivitātes? Vai viņi vēro tavas sacensības?
Paldies manai ģimenei, jo vecāki ir daudz
ieguldījuši, apmaksājuši manas nodarbības. Latvijas mēroga sacensības vēro gan
vecāki, gan citi radinieki. Kopā ar mani priecājas par panākumiem, kopā raud
prieka asaras, jo emocijas nevar noslēpt, kopā pārcieš sāpes.
Kā tev veicas
skolā ar mācībām?
Man veicas labi. Es nezinu, kā, bet man
viss izdodas. Es pati nesaprotu, kā visu paspēju. Droši vien, man palīdz
sports. Tas sakārto mani garīgi.
Ar ko tev vēl
patīk nodarboties brīvajā laikā?
Es apmeklēju mūzikas skolu, spēlēju
klavieres, kas man patīk. Brīvajā laikā eju ārā, pavadu laiku ar saviem
brāļiem, ar mājdzīvniekiem, kas man ir. Braucu ar velosipēdu, sava prieka pēc
paskrienu. Tā es jauki pavadu savu brīvo laiku.
Ar kādiem
īpašības vārdiem tu sevi raksturotu?
Es esmu mērķtiecīga, gādīga, izpalīdzīga
un reizēm arī pļāpīga un kaitinoša.
Varbūt ir vēl
kaut kas, ko mēs tev nepajautājām, bet ko tu vēlies pateikt?
Tas, ko es daru, ir ļoti interesanti. Man
ir laimējies, ka es uzreiz atradu to sporta veidu, kas mani ieinteresēja. Es
katram novēlu atrast to, kas visvairāk patīk, un vienkārši sākt. Sākt darīt!
Paldies, ka
šodien atnāci pie mums ciemos!
Vēlam tev arī turpmāk panākumus un izdošanos!
Paldies!
Prasmju demonstrēšana ...
 |
| Intervija sākas ... |
 |
| Daļa no iegūtajām balvām ... |
 |
| Prasmju demonstrēšana 1 |
 |
| Prasmju demonstrēšana 2 |
SPORTA BLOGA INTERVIJA ...
.jpg) |
Liene Liāna
 |
Vecāki:
Mamma: Sanita - nodarbojas farmācijas jomā
Tētis: Lauris - ceļu policijas darbinieks
Par ko visvairāk pateicies saviem vecākiem?
Saviem vecākiem pateicos par to, ka viņi piekrita, ka es nodarbojos ar karatē, ka pacieš un iztur visu, kā arī pārdzīvo par mani!
Kuru personību tu apbrīno?
Pagaidām nav konkrētas personas... Bet noteikti tas būtu cilvēks, kurš ciena citus un ir saprotošs!
Būtiskākā lieta, ko dzīve Tev ir iemācījusi?
Nekad NEPADOTIES, censties, tiekties uz mērķi un izdarīt visu pēc iespējas labāk!
Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?
Esmu mērķtiecīga, draudzīga pret draugiem, izpalīdzīga un saprotoša.
Labākā atpūta ir ... kad no treniņa atnāc mājās, atlaidies gultā un nedomā ne par ko!
Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaud?
Apbrīnoju cilvēkus, kuri dara daudz labus darbus un, kuri var izdarīt vairāk kā es!
Trīs lietas, ko tu paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Pirmā lieta būtu: grāmata, kuru varētu vairākas reizes pārlasīt, padomāt. Otrā: nazis ar kuru varētu daudz ko izdarīt un trešā: no telefona nebūtu nekādas jēgas :( , tad es paņemtu KLAVIERES!
Suns vai kaķis? Kuru dzīvnieku Tu izvēlētos? Kāpēc?
Kaķis, jo mazina stresu! Kad atnāc mājās, suns tā neprot ielīst klēpī kā kaķis. Viņš ir mīļš un pūkains. Man mājās ir divi suņi, viens kaķis un truši.
Kādas īpašības Tu novērtē puišos?
Viņam noteikti jāciena meitene, jāatbalsta un jāpalīdz!
Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?
Gribētu dzīvot okeāna krastā, kur spīd saule, smiltis un karstums! Varbūt tā varētu būt Dienvidamerika?!
Ar kuru savu īpašību visvairāk esi neapmierināts?
Esmu reizēm pārāk kaitinoša, tā teikt - "krītu uz nerviem". Dažkārt aizskaru cilvēkus, pasakot kaut ko skarbu!
Vai sports palīdz Tev sakārtot, plānot lietas, notikumus ikdienas dzīvē?
Jā, noteikti! Tu iemācies saplānot savu laiku: mācības skolā, mūzikas skolā, treniņus un atpūtu.
Vai tu varētu savā dzīvē apvienot aktīvo sportu ar savu izvēlēto profesiju, piemēram - ārsts?
Domāju, ka jā. (Klasesbiedri apgalvo, ka noteikti - zinot Lienes raksturu)
Kāda ir tava vidējā atzīme?
Uz doto brīdi: 8.1
Kāds ir 100% dalījums karatē starp fizisko un garīgo darbu?
Fiziskais 30% un galva, garīgais 70%. Ja tu nedomā, tu nevari iziet laukumā!
Ja tev būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, kādu sporta veidu tu izvēlētos tagad?
Tas tomēr būtu saistīts ar cīņu sportu.
Par ko esi gatava atdot visu savu naudu?
Pirmkārt, esmu gatava atdot visu naudu par ģimeni, lai viss būtu labi. Otrkārt par komandu, jo tā ir kā mana otrā ģimene un protams draugiem, klasesbiedriem.
Kad Tu pēdējo reizi raudāji?
Vakar. Smags gadījums ģimenē. Izvērtēju lietas un zinu, par ko raudāju.
Kas Tevi pēdējā laikā ir darījis priecīgu?
Mana neatlaidība. Svētdien pratu saņemties un pārvarēt sevi, sasniedzot labu rezultātu ne tikai sportā, arī mūzikas skolā un mācībās.
Ko ieteiktu cilvēkiem, kuriem nav laika?
Treniņos mācos - ja grib, var atrast laiku!
Ieteiktu - ja liekas, ka kaut kas ir par daudz, - samaziniet savas aktivitātes, izvērtējot svarīgākās, plānojiet laiku.
HAOTISKI dzīvot ir nereāli!
Ja Tev būtu iespēja pateikt CILVĒCEI tikai 3 vārdus, kādi tie būtu!
CELIETIES, CĪNIETIES, DARIET!
Paldies Lienītei par atbildēm, patiesumu, gūtajām atziņām un lielo cīņassparu!
Lai Tavs vēlējums CILVĒCEI iedvesmo un māca arī citus!
Paldies Tavai ģimenei un skolotājiem par ieguldīto darbu Tevī!
Mēs lepojamies ar Taviem sasniegumiem sportā un attieksmi pret dzīvi, vērtībām!
Novēlam Tev panākumus un sekmes arī turpmāk!
Lai par Tevi runā Tavi panākumi, darbi un attieksme!
Bloga interviju veica:
Skolēni: Elīza 2.c, Kristers 2.c, Ralfs 3.a, Jorens 3.a, Lūkass 4.a, Alise 7.b, Ričards 7.b, Sandis 8.a.
Skolotājas: Iveta Ozola, Neila Krave un Irina Kalniņa.
Fotogrāfs: sk. Neila Krave, kā arī foto no sk. Valdas Rūtiņas personīgā arhīva un Latvijas Karatē asociācijas foto arhīva.
Datums: 2015. gada 15.aprīlis.
Ieskats notikuma gaitā caur objektīva aci:
.jpg) |
| Intervija pie apaļā galda ... |
.jpg) |
| Klasesbiedri: Alise un Ričards |
.jpg) |
| Puišiem ir par ko padomāt ... |
.jpg) |
| Vai tiešām viņa pieprot karatē? |
 |
| Laiks ir jāplāno! Haotiski dzīvot, tas ir nereāli! |
Varbūt man arī padomāt par karatē? (Kristers)
.jpg)
 |
| Kopā ar savām skolotājām: no labās sk. Valda un no kreisās sk. Irina |
 |
Paldies visiem intervijas veicējiem!
No kreisās 1.rindā: Kristers 2.c, Elīza 2.c, Jorens 3.a, Ralfs 3.a, Lūkass 4.a, Sk. Iveta Ozola
No labās 2. rindā: Sandis 8.c, Sk Valda Rūtiņa, Ričards 7.b, LIENĪTE 7.b, Alise 7.b un sk. Irina Kalniņa.
Pie foto objektīva sk. Neila Krave. |
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
