Intervija ar uvsksporto bloga
Ulbrokas vidusskolas jubilejas gada
janvāra mēneša cilvēku -
skolas direktoru Normundu Balabku ...
2016.
gads Ulbrokas vidusskolai nozīmīgs gads – 25. gadadiena!
Paldies visiem iepriekšējiem
skolas direktoriem: Vilnim Trupavniekam, Anatolijam Sergejevam un Saivai
Tiltiņai par nesavtīgi ieguldīto darbu skolas attīstībā. Savu 25. gadu jubileju
Ulbrokas vidusskola sagaidīs godam!
Par godu šim pasākumam
aicinājām uz interviju mūsu tagadējo skolas direktoru Normundu Balabku.
Īss
personas apraksts:
Ulbrokas
vidusskolas ceturtais direktors - Normunds Balabka
 |
| Kopā ar savu ģimeni: sievu Ingu un meitu Elīsu |
Sīkāka informācija
atrodama direktora mājas lapā www.balabka.lv
Iepazīstot un izlasot mājas lapu par
direktora aktivitātēm, interesēm un izglītībām, rodas pārliecība par
mērķtiecīgu, dzīvesgudru, čaklu, saimniecisku un interesantu sarunu biedru,
kolēģi, pedagogu, vīru un tēvu!
Ulbrokas vidusskolai ir direktors, kurš spēj integrēties
21.gs. novitātēs un iet laikam līdzi izglītībā. Par to esam pārliecinājušies. Varam
būt lepni!
Vecāki:
Līdz 3 gadu vecumam biju
Majoru bērnu namā, kurā runāja tikai krievu valodā. Kad vecāki mani adoptēja,
viņi ilgu laiku nezināja kādā valodā es runāju. Es esot tikai klausījies,
bet nerunājis. Tikai nejauša gadījuma
dēļ es uzsāku sarunu.
Sēžot kartupeļu lauka malā un, emociju iespaidā, redzot kā
mūsu suns skrien pāri ceļam, iesaucos: “Džimi, ņebeži na dorogu! Tam mašina!”
 |
| Četru gadu vecumā |
 |
| Draugos ar dabu kopš bērnu dienām (6 gadi) |
Māte – Mirdza (Milberga)
Balabka (dzim. 1933.gadā), īstena vāciete. Pārzināja vācu, krievu un latviešu
valodu.
Tēvs - Jānis Balabka (dzim. 1915.
gadā) krievu tautības cilvēks, kurš dzimis Ļeņingradā, bet visu mūžu nodzīvojis
Latvijā, Rendas pagastā. Pārzināja krievu, latviešu un vācu valodu.
Vecāki iepazinās kara laikā,
kad atbrīvoja karagūstekņus Vācijas nometnēs 1946. gadā. Tēvs bija izgājis 13
koncentrācijas nometnes no 1941.-1946. gadam. Māte bija tā, kura atkopa tēvu un
palīdzēja atgriezties dzīvē. Šajā grūtajā laikā viņa pat spēja atrast Latvijā
zināmu ķirurgu, tēva draugu, (nezinot latviešu valodu!), kurš spētu palīdzēt
tēvam atgūt veselību. Abi atgriezās Latvijā, Padures pagasta mājās “ Beltes”.
Rodas jautājums: kas bija
tas spēks, kurš palīdzēja tēvam izdzīvot?
Tēvu glābusi:
- Arodprasme,
jo viņš prata daudzus amatus, kuri bija ļoti noderīgi koncentrācijas
nometnēs (kurpnieks, pulksteņmeistars).
- Ticība
brīvai Latvijai.
- Dzimtenes
mīlestība.
90. gadu vidū mana ģimene
dzīvoja Kurmāles pagastā, 3 km no Kuldīgas un 1 km no padomju karaspēka daļas,
kurā strādāja mani vecāki. Tas bija elites virsnieku atlases punkts. Savu
bērnību pavadīju vecāku darba vietā, jo nebija kas varētu mani pieskatīt. Līdz
ar to šajā laikā man bija tā iespēja satikties ar daudziem interesantiem
cilvēkiem. Māte bija kinoloģe, tāpēc man jau no bērnības ir īpaša attieksme un
mīlestība pret dzīvniekiem. Tēvs bija virsnieks majora pakāpē.
Mācoties Kuldīgas V. Plūdoņa
ģimnāzijā (bij. Kuldīgas 1. vidusskola), 3. klasē zaudēju tēvu, bet 8. klasē
mammu. Laikā, kad zaudēju tēvu, mamma nopietni slimoja un atradās slimnīcā,
tāpēc uz kādu laiku biju uzticēts sava klasesbiedra ģimenei, tad krusttēvam
(tēva brālim).
Dzīvē man ir bijuši ļoti daudz izaicinājumi. Bija jāpieņem citi ģimenes noteikumi, prasības, vērtības, jāpielāgojas apstākļiem. Biju un arī joprojām uzskatu sevi par intravertu cilvēku. Līdz 6. klasei mācījos ļoti slikti, - biju īsts palaidnis. Vasarā starp 6. un 7. klasi pieņēmu lēmumu kļūt par labāko skolēnu klasē. Bija līdz riebumam apnicis valkāt sliktā skolēna tēlu, - tēlu, kuru vairums skolotāji izmantoja kā uzskates līdzekli, lai audzinātu citus skolēnus. Man izdevās nosprausto mērķi sasniegt. Astoto klasi beidzu ja ne labākais, tad tuvu tam. Pēc 8. klases iestājos Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Dzīvoju kopmītnēs un uzsāku patstāvīga cilvēka dzīvi. Tehnikums man deva patstāvību un mērķtiecību, kā arī lauksaimniecības tehniķa mehāniķa specialitāti.
Dzīvē man ir bijuši ļoti daudz izaicinājumi. Bija jāpieņem citi ģimenes noteikumi, prasības, vērtības, jāpielāgojas apstākļiem. Biju un arī joprojām uzskatu sevi par intravertu cilvēku. Līdz 6. klasei mācījos ļoti slikti, - biju īsts palaidnis. Vasarā starp 6. un 7. klasi pieņēmu lēmumu kļūt par labāko skolēnu klasē. Bija līdz riebumam apnicis valkāt sliktā skolēna tēlu, - tēlu, kuru vairums skolotāji izmantoja kā uzskates līdzekli, lai audzinātu citus skolēnus. Man izdevās nosprausto mērķi sasniegt. Astoto klasi beidzu ja ne labākais, tad tuvu tam. Pēc 8. klases iestājos Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Dzīvoju kopmītnēs un uzsāku patstāvīga cilvēka dzīvi. Tehnikums man deva patstāvību un mērķtiecību, kā arī lauksaimniecības tehniķa mehāniķa specialitāti.
Jāteic, ka bez nedarbiem nevar izaugt kārtīgs cilvēks!
Man to ir bijis pietiekami! Tikai jāatceras, ka arī nedarbi mēdz būt ļoti
dažādi. Jāmāk saskatīt un nepārkāpt robežas, - robežas, kur sākas ļaunums. Vislabāk
mācāmies no citiem cilvēkiem un savām kļūdām. Jāmāk tikai tās saskatīt!
 |
| 8. klases izlaidums: no kreisās puses mana mamma Mirdza un skolotāja Vallija Grundmane |
Cik
izglītības esiet ieguvis?
Deviņas augstskolas un viena
nepabeigtas (precizēts). Ja domājam lineāri, tad tam būtu nepieciešami 34 - 35
gadi. Es mācījos paralēli vairākās mācību iestādēs. Nepabeigtās izglītības
vairāk saistītas ar to, ka nepatīk pavirša attieksme pret padarīto darbu –
“haltūra”. Ja dara, tad izdara labi!
Nedaudz apkoposim:
Pirmā iegūtā izglītība bija
ekonomika, tad paralēli uzsāku jurisprudenci. Tālāk sapratu, ka nepieciešama
arī pedagoģiskā izglītība, matemātika, kā arī zināšanas politikā un sociālajās
zinībās. Ir iegūti gan bakalaura, gan maģistra grādi. Esmu doktora grāda kandidāts.
Uz šo brīdi esmu Latvijas Kristīgās akadēmijas, humanitāro zinātņu akadēmiskās
maģistratūras programmas – Teoloģija un reliģiju zinātnes students.
Mācoties un izejot dažādus
zinību ceļus, esmu guvis atziņu, ka dzīvesgudrība liecina par cilvēka briedumu, personību, vienkāršumu, kurš
sasniedzis savu mērķi un spēj dalīties ar citiem. Cilvēks, kurā ir vēlme ieklausīties.
Par
ko visvairāk pateicaties savai ģimenei?
Pateicos par to, ka iemācīja darīt darbu, darba
mīlestību. Es lepojos ar saviem vecākiem. Citi cilvēki, kuri viņus pazina, arī
lepojās, un es nedrīkstu viņus pievilt!
 |
| Kopā ar krusttēvu (tēva brāli) 1998. gadā |
Cik ilgi Jūs strādājat Ulbrokas
vidusskolā?
Četrus
gadus.
Vai ir interesanti būt skolas
direktoram?
Jā. Tā ir lieliska izdevība izvairīties no vienveidības
un rutīnas. Tas nav ne grūti, ne viegli.
Man tas patīk un man tas nav biedējoši, kā tas citiem šķiet. Man patīk, jo tas
ir interesanti. Nekad neko nevar paredzēt! Būdams direktors, es varu gūt
milzīgu pieredzi.
Kuru
personību Jūs apbrīnojat?
Man
nav izteiktas personas, kuru apbrīnoju. Bet tas varētu būt skolotājs –
atbildīgākā un viena no svarīgākajām personām cilvēka dzīvē. Jā, es apbrīnoju
skolotājus.
Būtiskākā
lieta, ko dzīve Jums ir iemācījusi?
Solījumi ir jāpilda.
Kā Jūs
sevi raksturotu vienā teikumā?
Es
esmu mērķtiecīgs.
 |
| 18 gadu vecumā |
Vai Jūs esiet draugos ar sportu?
Jā,
esmu.
Vai skolas un studiju laikā nodarbojāties ar
kādu konkrētu sporta veidu?
Bērnība pavadīta uz riteņa. Iesākumā trīsritenis, tad
tēvs noņēma papildus riteņus un iesākās divriteņa laiks. Skolas laikā trenējos
riteņbraukšanā (gan trekā un šosejā).
Tad uzsāku motokrosa gaitas no 3. klases.
Policijā atņemtos mopēdus varējām jaukt un ķīlēt pēc sava prāta. Viss bija
jādara pašam, ja vēlējos braukt.
Augstskolas laikā nodarbojos ar svarcelšanu.
 |
| Motociklu laiks - kopā ar "Chopper" |
Labākā
atpūta ir sports, skriešana. Kopš 2015. gada 21. jūnija daru to katru dienu.
Kas
ir visgrūtākais to darot?
Pārvarēt apkārt esošo spiedienu.
PIEBILDE: pateicoties “Endomondo”
un sociālajiem tīkliem, varam sekot līdzi Jūsu sportiskajām aktivitātēm. Te ir atbilde
uz mūžseno atrunu: Nav laika! Pa kuru laiku? Ja ir interese, vēlme un mērķis,
laiks allaž atradīsies. Jāizvērtē galvenās lietas.
Kāds ir Jūsu iecienītākais saldums?
Vispār es neesmu saldummīlis, bet, ja jāizvēlas, tad
ikdienā novērtēju uzpūteni. Atceros vēl tagad manas mammas gatavoto!
Kādu
talantu cilvēkos visvairāk apskaužat?
To,
ko visvairāk pats nemāku – zīmēšana.
Trīs
lietas, ko Jūs paņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
1.
Bībele.
2.
Lieta, ar ko varētu iekurināt uguni ( izvēlē
starp sērkociņiem un kramu ???) – kramu.
3.
Ģimenes fotogrāfija.
Suns
vai kaķis? Kuru dzīvnieku Jūs izvēlētos? Kāpēc?
Suns,
jo viņš prot vairāk izrādīt emocijas, priecāties. Pašlaik mums arī ir suns, kurš tika uzdāvināts sievai (terjers) - mīlulis visai ģimenei.
Kādas
īpašības Jūs novērtējat meitenēs un puišos?
Atbildot
pieturēšos pie ticības lietām: sievietei spēt saglabāt savu sievišķīgumu un
vīrietim palikt vīrišķīgam!
 |
| Kopā ar sievu Ingu - tikko precējušies! |
Sapņu
vieta, kur Jūs gribētu dzīvot?
Es
esmu Latvijas patriots un nemainītu Latviju pret citu valsti. Ja nu tomēr būtu
jāizvēlas, tad – Bali. Patīk klimats.
Ar kuru savu īpašību visvairāk esiet
neapmierināts?
Domu
un ideju ir ļoti daudz un ik pa laikam nākas sevi bremzēt.
Ko Jūs darītu, ja Jums būtu dota viena
diena brīva laika?
Būtu
skolā!
Kāda ir Jūsu iecienītākā auto marka?
Viennozīmīgi
“Volvo”. Tā ir simboliska, izturīga, stabila, droša, pārliecinoša un nepieviļ.
Tā noteikti nav sporta mašīna. Tas ir nobrieduša cilvēka auto. Esmu saimnieks
tādam auto jau pusotru gadu.
Par
ko esiet gatavs atdot visu savu naudu?
Par savu ģimeni.
Kad Jūs
pēdējo reizi raudājāt?
Esmu emocionāls cilvēks. Mani ļoti saviļņoja
cilvēku attieksme pret dzīvniekiem dokumentālajā filmā “Earthlings”. Ļoti spēcīga filma.
https://youtu.be/VlNXG1_gheI
Piebilde:
filma ir ar vecuma ierobežojumu, jo satur ļoti reālus dzīves skatus. Neieteiktu
skatīties emocionāliem cilvēkiem.
Kas Jūs
pēdējā laikā ir darījis priecīgu?
Mājās
ir ģimene, kura atbalsta un skolā ir cilvēki, kas atbalsta. Tas ir prieks!
Ko Jūs kā direktors vēlētos redzēt no
Ulbrokas vidusskolas skolēniem?
Pirmkārt,
- prasme izvirzīt sev mērķi.
Otrkārt,
- iet uz to.
Treškārt,
- saglabāt savu mērķi, aktualizēt to ik pa laikam, nepazaudējot to ikdienas
steigā.
Nedaudz
atkāpei no savas pieredzes. Mums katram jāmāk pakāpties atpakaļ, saskatot citu
ceļu, ja tas ir nepieciešams.
Būdams
armijā ieguvu apsaldētas kājas. Iepriekš gūtās traumas sportā un apsaldējums
bija rezultāts tam, ka manas ceļu locītavas nekustējās. Ārsti nevārēja rast
risinājumu.
Divus gadus domāju, ka vairs nekad nestaigāšu. Bet man bija mērķis
un ticība! Esmu uz savām kājām.
Ja Jums
būtu iespēja pateikt CILVĒCEI tikai 3
vārdus, kādi tie būtu!
DARIET!
SAGLABĀJIET CILVĒCĪBU!
Papildus BONUSI:
2014.
gadā Ulbrokas vidusskolas komanda četru cilvēku sastāvā: direktors Normunds
Balabka, skolotājas: Irina Kalniņa, Neila Krave un Iveta Ozola piedalījās projektā
“Samsung skola nākotnei” par IKT jēgpilnu pielietojumu mācību procesā.
Starp 30
iekļuvušajām komandām izcīnījām vietu starp 10 labākajām Latvijas skolām. Šajā
laikā arī tapa prezentācijas veltījuma dziesma mūsu lektoriem un mentoriem,
kuru izpildīja mūsu skolas direktors!
Melodija no Jöran Steinhauer “Paldies Latiņam”
Powtoon
prezentācija par skolu SSN ietvaros. Autors: N. Balabka:
Paldies Jums par
atbildēm, patiesumu, gūtajām atziņām un iedvesmu mērķtiecībai!
Lai Jūsu vēlējums
CILVĒCEI iedvesmo un māca arī citus!
Paldies Jūsu ģimenei par
atbalstu Jums un sapratni!
Mēs, Ulbrokas
vidusskolas skolēni, skolēnu vecāki, skolotāji un skolas darbinieki esam drošās
rokās! Jūsu attieksme pret dzīvi un vērtībām rada mūsos pārliecību par
izvirzītā mērķa iespējamību!
Novēlam Jums panākumus, veselību un nedaudz vairāk laika arī saviem mīļajiem un sev!
Lai par
Jums runā Jūsu panākumi, darbi un attieksme pret līdzcilvēkiem!
PALDIES!
Interviju
veica:
Ulbrokas vidusskolas skolēni:
Bruno 1.a klase, Evelīna 4.b klase, Oto 5.a klase,
Roberts 5.a klase, Ieva 6.b klase, Anastasija 6.b klase, Laura 10. klase, Paula
10. klase, Matīss 10. klase.
Skolotāji:
Neila Krave un Iveta Ozola.
Fotogrāfs:
Neila Krave un foto no N. Balabkas personīgā arhīva.
Datums: 2016. gada 22. janvāris.
Īss
ieskats caur objektīva aci:
 |
Intervētāji: pirmajā rindā no kreisās puses Oto 5.a, Bruno 1.a, direktors Normunds Balabka, Evelīna 4.b,
Otrajā un trešajā rindā no kreisās puses Roberts 5.a, Matīss 10., Laura 10., Anastasija 6.b, Ieva 6.b, sk. Iveta Ozola,
Paula 10.klase. Fotogrāfē sk. Neila Krave.
|
Paldies visiem, kuri piedalījās intervijas tapšanā un direktoram par atsaucību!
